| 23. Jul 2006 @ 07:20  |
|---|
tā ir sievietes misija. tāpat, kā vīrieša misija ir nodrošināt sievietei dzemdēšanai un bērna audzināšanai labvēlīgus apstākļus. paskaties uz bezbērniecēm... skumji taču. izniekota dzīve.
a ko darīt ja vīrs nevar šo bērnu piegādāt?
tad jau jātaisa visiem potenciālajiem vīriem analīzes, lai zinātu vai viņš nav "sūdīgs"
es zinu vienu nesūdīgu un trīs sūdīgus tātad 75% latvijas vīri ir sūdīgi
manuprāt tas būtu tikai godīgi.
tad tev svarīgāks ir bērns nekā laulība ar mīļoto cilvēku?
man svarīga ir pilnvērtīga laulība. ja kaut kas nav tā, kā vajag... nu i nafig. lai cik nebūtu labs mīļotais cilvēks... skumjas, šaubas, ilgas pēc bērna sagrauzīs. mīļotais ir labi, bērns no viņa debešķīgi.
un ja nu pēkšņi izrādās, ka vaina ir tevī? un neviens tevi negrib, jo tu neesi "pilnvērtīga"?
es tomēr uzsatu, ka svarīgāks ir cilvēks ar ko tu esi kopā, un nekam citam nav nozīmes. vismaz es neprecētos ar sievieti, kura man pieprasa kkādas analīzes.
Es nepieprasu analīzes, es nevienu nespiežu dzemdēt, es vnk uzskatu, ka ka sievietei kaut kas nav kārtībā ar galvu, ja viņa nevēlas bērnu.
vai, tad jau mani pa taisno trakomājā, ne?
vnk neesi varbūt satikusi cilvēku, kura bērnu gribētu.
Ko teiksi par alkoholiķēm un narkomānēm?
es gribētu pieturēties pie sarunas par cilvēkiem, neviss cilvēkveidīgiem pārpratumiem.
manuprāt nožēlojami un vērā neņemami.
uuuuja... misija... nu gan viduslaiku nostaaja... ;/
man taču drīkst būt savs viedoklis, ne? ok, moš misija ir skaļi teikts, bet karjera, stāvoklis sabiedrībā u.t.t. man liekas nožēlojamāki mērķi.
dzīve bez bērna ir skumja. protams, var censties sevi kaut kā citādi pilnveidot.. bet tā ir skumja.
|