Šodien ap 17.20 uz ielas satiku Raimondu Paulu. Es braucu ar riteni, viņš nāca pretī Nacionālā teātra virzienā un izskatījās sīkāks nekā pie klavierēm. Vēlāk Rīgas Domā redzēju Mihailu Barišņikovu, kas sēdēja divas rindas tuvāk līdzās apburošai tumšmatei un izskatījās lielāks nekā dejojot. Un beigās cēlās kājās, lai aplaudētu Sofijai Gubaiduļinai par viņas "Sv. Jāņa pasiju" vai par to, ka viņa ir, vai varbūt vēl par kaut ko citu.