Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
un kā šādu spēju var iegūt?
zini, es jau kādus 3 mēnešus eju uz flamenko nodarbībām. kur pilns nāk ar tantēm, kas garderobēs runā, ka "vīrs man teica, ka man vajag kādu hobiju tāpēc es atnācu", "es esmu tāda lēnīga un neizteiksmīga pēc dabas, gribas kaut ko tādu skaistāku", un viņu sejās ir lasāms viss tas pats - izmisīga vēlēšanās kļūt interesantām, kļūt personībām. man tas liekas tik nenormāli nomācoši. un man, uz to skatoties, neliekas, ka nākšana uz deju kursiem ir īstais veids, kā to sasniegt.
zini, es jau kādus 3 mēnešus eju uz flamenko nodarbībām. kur pilns nāk ar tantēm, kas garderobēs runā, ka "vīrs man teica, ka man vajag kādu hobiju tāpēc es atnācu", "es esmu tāda lēnīga un neizteiksmīga pēc dabas, gribas kaut ko tādu skaistāku", un viņu sejās ir lasāms viss tas pats - izmisīga vēlēšanās kļūt interesantām, kļūt personībām. man tas liekas tik nenormāli nomācoši. un man, uz to skatoties, neliekas, ka nākšana uz deju kursiem ir īstais veids, kā to sasniegt.
hm. es nevaru tā uzreiz formulēt, kur ir atšķirība starp tanti, kas iet dejot flamenko, jo viņai teica vīrs, un sievieti, kura kļūst par personību. bet atšķirība ir un tā ir acīmredzama.
lai kļūtu par personību, ir vajadzīga pašapziņa. es, nezinu, ko tradicionāli sauc par pašapziņu, varbūt... kā to sauc.. nu to, ka nav mazvērtības kompleksu, ka cilvēks pats sevi labi vērtē.
bet man šķiet, ka pašapziņa ir tad, kad cilvēkam ir attiecības pašam ar sevi, un viņš pats sev ir mērs. cilvēks, kas sevi pazīst un pašapzinās. tāds, kurš zina savus trūkumus un priekšrocības, kas spēj šos trūkumus menedžēt un priekšrocības gudri izcelt.
un tā dāmīte, kas iet uz flamenko dejām, iet tāpēc, ka viņai nav šīs pašapziņas, nevis tāpēc, ka viņai ir. un ja viņa ir stulba, tad nekāds flamenko viņai nepalīzēs sākt sevi apzināties, iedibināt ar sevi attiecības.
vēl protams, ir harizma, bet tas ir kaut kas pavisam cits.
lai kļūtu par personību, ir vajadzīga pašapziņa. es, nezinu, ko tradicionāli sauc par pašapziņu, varbūt... kā to sauc.. nu to, ka nav mazvērtības kompleksu, ka cilvēks pats sevi labi vērtē.
bet man šķiet, ka pašapziņa ir tad, kad cilvēkam ir attiecības pašam ar sevi, un viņš pats sev ir mērs. cilvēks, kas sevi pazīst un pašapzinās. tāds, kurš zina savus trūkumus un priekšrocības, kas spēj šos trūkumus menedžēt un priekšrocības gudri izcelt.
un tā dāmīte, kas iet uz flamenko dejām, iet tāpēc, ka viņai nav šīs pašapziņas, nevis tāpēc, ka viņai ir. un ja viņa ir stulba, tad nekāds flamenko viņai nepalīzēs sākt sevi apzināties, iedibināt ar sevi attiecības.
vēl protams, ir harizma, bet tas ir kaut kas pavisam cits.
secinājums ir tāds - ja tu esi stulbs un nesmuks, tad ne ar vājēšanu, ne ar modīgām flamenko deju nodarbībām smukāks nekļūs.
(Reply to this) (Parent)