Tā vietā, lai meklētu internetā kārtējās superdiētas, vai siekalotos ap supermodeļu un aktrišu attēliem, būtu labāk palasījušas grāmatu. To, ka interesanti cilvēki ir daudz skaistāki par garlaicīgajiem, es varu teikt ar nesatricināmu pārliecību.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
bet par to skaistumu un garlaicību- tur ir tā atšķirība ka tā ir tava pārliecība, un viņiem ir akal cita;)
man tiko kolēģē tieši par to sūdzējās- ka grib būt kaulaināka- čiepiņa..un viņa ir tieva, viņai gribas 50 kg svērt- tas jau manuprāt ir baisi... pateicu ka tas viņai nelīdzēs kļūt laimīgākai:)
man tiko kolēģē tieši par to sūdzējās- ka grib būt kaulaināka- čiepiņa..un viņa ir tieva, viņai gribas 50 kg svērt- tas jau manuprāt ir baisi... pateicu ka tas viņai nelīdzēs kļūt laimīgākai:)
(Reply to this) (Thread)
es runāju par personībām. jāpiekrīt, ka kolorīta personība, lai arī neapveltīta ar grieķu profilu, var būt daudz pievilcīgāka par kādu sērijveida modelīti. nerunājot jau par vidējo aritmētisko pelēcīti, kas ir tāda ne vien izskatā, bet arī saskarsmē.
(Reply to this) (Parent)
diemžēl pastāv tāda problēma, ka padarīt sevi interesantāku nav iespējams nekādā veidā. tādēļ atliek tikai fizika.
(Reply to this) (Thread)
nu var jau būt ka tev gana interesants nav neviens :P
es pazīstu cilvēkus, kuri ir kļuvuši, jā tieši kļuvuši interesanti. pēc tam, kad ieguvuši kaut kādu dzīves pieredzi, attīstījušies intelektuāli. iespējams, ka būtiska šajā gadījumā nav specifiska intelektuāla attīstība, bet drīzāk spēja domāt par sevi kā par personību.
es pazīstu cilvēkus, kuri ir kļuvuši, jā tieši kļuvuši interesanti. pēc tam, kad ieguvuši kaut kādu dzīves pieredzi, attīstījušies intelektuāli. iespējams, ka būtiska šajā gadījumā nav specifiska intelektuāla attīstība, bet drīzāk spēja domāt par sevi kā par personību.
un kā šādu spēju var iegūt?
zini, es jau kādus 3 mēnešus eju uz flamenko nodarbībām. kur pilns nāk ar tantēm, kas garderobēs runā, ka "vīrs man teica, ka man vajag kādu hobiju tāpēc es atnācu", "es esmu tāda lēnīga un neizteiksmīga pēc dabas, gribas kaut ko tādu skaistāku", un viņu sejās ir lasāms viss tas pats - izmisīga vēlēšanās kļūt interesantām, kļūt personībām. man tas liekas tik nenormāli nomācoši. un man, uz to skatoties, neliekas, ka nākšana uz deju kursiem ir īstais veids, kā to sasniegt.
zini, es jau kādus 3 mēnešus eju uz flamenko nodarbībām. kur pilns nāk ar tantēm, kas garderobēs runā, ka "vīrs man teica, ka man vajag kādu hobiju tāpēc es atnācu", "es esmu tāda lēnīga un neizteiksmīga pēc dabas, gribas kaut ko tādu skaistāku", un viņu sejās ir lasāms viss tas pats - izmisīga vēlēšanās kļūt interesantām, kļūt personībām. man tas liekas tik nenormāli nomācoši. un man, uz to skatoties, neliekas, ka nākšana uz deju kursiem ir īstais veids, kā to sasniegt.
hm. es nevaru tā uzreiz formulēt, kur ir atšķirība starp tanti, kas iet dejot flamenko, jo viņai teica vīrs, un sievieti, kura kļūst par personību. bet atšķirība ir un tā ir acīmredzama.
lai kļūtu par personību, ir vajadzīga pašapziņa. es, nezinu, ko tradicionāli sauc par pašapziņu, varbūt... kā to sauc.. nu to, ka nav mazvērtības kompleksu, ka cilvēks pats sevi labi vērtē.
bet man šķiet, ka pašapziņa ir tad, kad cilvēkam ir attiecības pašam ar sevi, un viņš pats sev ir mērs. cilvēks, kas sevi pazīst un pašapzinās. tāds, kurš zina savus trūkumus un priekšrocības, kas spēj šos trūkumus menedžēt un priekšrocības gudri izcelt.
un tā dāmīte, kas iet uz flamenko dejām, iet tāpēc, ka viņai nav šīs pašapziņas, nevis tāpēc, ka viņai ir. un ja viņa ir stulba, tad nekāds flamenko viņai nepalīzēs sākt sevi apzināties, iedibināt ar sevi attiecības.
vēl protams, ir harizma, bet tas ir kaut kas pavisam cits.
lai kļūtu par personību, ir vajadzīga pašapziņa. es, nezinu, ko tradicionāli sauc par pašapziņu, varbūt... kā to sauc.. nu to, ka nav mazvērtības kompleksu, ka cilvēks pats sevi labi vērtē.
bet man šķiet, ka pašapziņa ir tad, kad cilvēkam ir attiecības pašam ar sevi, un viņš pats sev ir mērs. cilvēks, kas sevi pazīst un pašapzinās. tāds, kurš zina savus trūkumus un priekšrocības, kas spēj šos trūkumus menedžēt un priekšrocības gudri izcelt.
un tā dāmīte, kas iet uz flamenko dejām, iet tāpēc, ka viņai nav šīs pašapziņas, nevis tāpēc, ka viņai ir. un ja viņa ir stulba, tad nekāds flamenko viņai nepalīzēs sākt sevi apzināties, iedibināt ar sevi attiecības.
vēl protams, ir harizma, bet tas ir kaut kas pavisam cits.
secinājums ir tāds - ja tu esi stulbs un nesmuks, tad ne ar vājēšanu, ne ar modīgām flamenko deju nodarbībām smukāks nekļūs.
(Reply to this) (Parent)