| 2011 |
[1. Jan 2011|04:17] |
Laimīgi tas iepriekšējais gads ir pavadīts, priecīgi un diezgan skaļi ir sagaidīts jaunais. Man te visu laiku bija problēma, ka nav kur salikt normāli rotas lietas un man šodien uzdāvināja brīnišķīgu dārglietu lādīti, kā arī arābu šalli (arafatka).
Turki nav raduši lietot alkoholu un viņi tik ātri piedzeras, ka mēs vēl knapi vīnā lūpas apslapinājuši tik esam. Bet bija jautri, es pat izdejojos, neskatoties uz faktu, ka pasākumā kopumā bija 5 meitenes un 20 vīrieši, kas automātiski nozīmē, ka lai ko es darītu vai nedarītu, uzmanība ir garantēta.
Bet ir lietas, kas visur ir vienādas.
Dzīve ir skaista.
Laimīgu jums šo gadu! |
|
|
| Pazudusi tulkojumā |
[1. Jan 2011|19:44] |
Mutlu Yıllar (laimīgu Jaungadu turciski) jeb cejna we piroz be/ sersala we piroz be (kaut kas līdzīgs kurdu valodā).
Šodien ar Artjomu atskārtām, ka neesam neko ievēlējušies pusnaktī, bet nu - viss mums būs tāpat.
Patika man baptistu bīskapa Pētera Sproģa novēlējums: "Lai visiem iet labāk kā esat pelnījuši! Dēļ Kristus tā var notikt!"
Pa šo nedēļu esmu bijusi uz īstām turku svinībām, kur visi sēž uz grīdas un ēd. Un ēdiena ir tik daudz un viss tik garšīgs. Nu labi - tās bija sieviešu viesības - tur bija tikai sievietes - gan tādas, kuras smēķē virtuvē, gan tādas, kas staigā ar lakatiem, viena tikko dzemdējusi, viena gaida bēbīti - 18 gadīga meitene. Tur man iedeva arī rokās paturēt 1 nedēļu vecu zīdainīti (tik mazmazītiņš) - kā latvieti mani, protams, pārsteidza fakts, ka kāds ar tik mazu bēbīti vispār iet ārā no mājas, bet nu - te ir Turcija - te ir vīra brāļa sieva, kas palīdz, te ir māsa, te visi ir.
Tad pārējie bērni - kādi 5 gab. - sauca mani par ablu (vecāko māsu) un gribēja dikti ar mani spēlēties, bet jūs iedomāties nespējat, cik briesmīgi ir tas, ka es pat parunāties ar bērniem nevaru. Bet neko - mēs lēkājām, spēlējām bumbu un visādi citādi mani mocījām, bet man bija prieks būt ar viņiem un tapt pieņemtai.
( ... tālāk ... ) |
|
|