| Jaukās svētku dienas |
[3. Jan 2010|17:26] |
Man pēdējās dienās plīst trauki. 1. janvārī man saplīsa tikko uzdāvināta tasīte (krūzīte ar apakštasīti). Bišku žēl, jo dāvana. 2. janvārī man saplīsa krūzīte, kuru devos mazgāt. Labi, ka netīra saplīsa. :) Ja vien laimei būtu kāds sakars ar plīstošiem traukiem, franču stikla ražotāji bankrotētu man būtu ļoti laimīgi iesācies gads. :) Bet es nevaru arī apgalvot pretējo - ir jau laimīgi. Un tam bonusā - pilna miskaste ar lauskām.
Vēl man pēdējās dienās piepildās vēlēšanās. 1. janvārī braucot mājās domāju, ka dikti gribētu iedzert nedaudz šampanieša. Šampanietim visur vēl atlaides, varētu nopirkt lielo pudeli, bet man vienai tas ir par daudz. Mazās šampanieša pudeles man vienkārši liekas nenopietnas. Beigās ar sevi sarunāju, ka dzert ir kaitīgi un citas muļķības. Aizbraucu mājās. Attaisu ledusskapi - a tur - pusizdzerta lielā šampanieša pudele. :) Zvanu māsai, jautāju, vai viņas, saņemu atļauju un iedrošinājumu to lietot. Kaut arī prastākais, bet dotajā situācijā garšīgākais no šampaniešiem.
Savukārt 2. janvārī braucot mājās es baidījos, ka atslābuma dēļ saslimšu. Un spēcīgi vēlējos, kaut draugi mani kaut kur uzaicinātu tajā vakarā vai nākamajā dienā. Un man vēl 2. janvāra vakarā piezvana draudzene un piedāvā pavadīt viņu un viņas turku draugu iekš Madhouse. Tā nu es bišku sapucējos un gāju ārā. Labi pavadījām laiku arī Melnajā kaķī pie biljarda un galda futbola.
Lai nesaslimtu no atslābuma, kam šodien pēc visiem plāniem vajadzēja iestāties (nu es pāris dienas jau iznēsāju kaut kādu saaukstēšanās vīrusu, bet pa īstam saslimusi neesmu un pēc pieredzes zinu, ka pietiek nedaudz atslābt, paņemt atpūtas dienu un tad es noliekos uz vairākām dienām, jo organisms vairs nav tajā saspringumā, kas liek mobilizēties darbam vai citām iedomātām svarīgām lietām), es šodien pēc dievkalpojuma atbraucu uz darbu, lai strādātu. Rīt man arī ir darba diena, bet pēc tam 3 brīvdienas un tagad jāmēģina pārliecināt to vīrusu no manis atstāties, jo 3 dienas atslābuma varētu nozīmēt 3 dienas slimības gultā, bet man šoreiz negribas slimot. Tā lūk.
Bet īstenībā es gribēju būt uz draudzes eglīti, bet nu - ir tā, kā ir. |
|
|