| Vēljoprojām ir labi |
[6. Mar 2006|20:22] |
Nu neesmu es rīta cilvēks un viss. Šodien cēlos 6.06 un stiberēju uz darbu, jo mana apburbuļojošā runa vēl nebija gatava. 10.20 bija runas sacīšanas laiks. Bet tāpat līdz 8.00 es nebiju pamodusies un apātiski vēroju monitoru un rullēju SC draugu listi. Nekā jau arī tur nebija.
Šoreiz es 105%-īgi izmantoju man atvēlēto laiku. Tas priecē. Klaji neviens necieņu pret mani neizrādīja.
Šodien 2 cilvēki (vispār jau vairāk, bet par visiem nepastāstīšu) pārsteidza.
Viens cilvēks jautāja, kāda jēga rakstīt bakalaura darbu un nedomāt par zinātnisko pienesumu. Es sacīju, ka mani kolēģi gandrīz visi tā dara (un kāpēc gan man pārpūlēties - to es nodomāju). Un tad tas cilvēks izteica pārliecību, ka viņam liekas, ka es pilnīgi noteikti varu kaut ko vērtīgu pienest. Ja man būtu ūsas, es smīnētu ūsās. A man nav. Ceru, ka pārāk klaji to nedarīju.
Otrs cilvēks man sacīja, ka mans uzdevums esot citus iedvesmot. Un no šī apgalvojumu es nespēju izpīpīpēt, vai tas cilvēks arī domā, ka man ir spēja iedvesmot. Ja man pašai būtu pārliecība, tad jau es to arī darītu.
Anyway. Esmu nogurusi, bet rīt ir tikšanās ar manu zinātnisko konsultantu, kurš šodien iedeva lielisku filozofisku rakstu krājumu (350 lpp), par kuru viņš rīt gribēs runāt. Kādas man ir iespējas?
Jā, un vēl - ir vairāki sveši (citu konfesiju) mācītāji, kas dusmojas uz mani. Nedaudz gribas zināt, kāpēc, bet laikam tomēr pati neuzprasīšos - eņģelis es neesmu.
Neglābjami salauzu datorkrēslu. Tagad domāju, vai man ir kādas patērētājtiesības, jo nepareizi es to krēslu nelietoju un tas salūza pēc pirmo 4 mēnešu lietošanas.
Iepirku 4 grāmatas - sen nebiju tik enerģiski darbojusies pa grāmatu veikalu. Beidzot būs man arī sava Triumfa arka.
Pateicoties labam cibiņam šodien dabūju baltās melleņu šokolādes.
Kopējā dienas bilance: pozitīva. Pat ļoti. |
|
|
| Mana aizsargājamā informācija |
[6. Mar 2006|23:28] |
Pagājušo nedēļu gāju gar Finanšu Ministriju un domāju, ka negribētu neveiksmīgas attiecības ar nevienu kadru, kam varētu būt pieeja maniem datiem, piemēram, par nodokļu apjomu, par sodāmību (kaut vai par administratīvajiem sodiem), un vēl kaut kādas lietas.
Man drīzāk patīk, ka ierēdnīši, kam gar mani nav nekādas daļas, šo informāciju kaut kur savieto un es viņiem esmu vienkārši meitene, ar labi kopā skanošu vārdu un uzvārdu. Un nekas vairāk. A varbūt viņiem pat nav mans vārds. Varbūt viņi operē tikai ar manu personas kodu.
Vienalga - mani baida, ka kāds, kuru esmu sāpinājusi, varētu patīksmināties par šādu info. Un man liekas, ka viens kadrs man ir tāds. Ne gluži no VID, bet no kādas citas valsts iestādes, kur varētu būt kāda info par manām aktivitātēm.
Nu labi - gan jau tā ir tikai paranoja. |
|
|