- Simboli literatūrā
- 11/25/13 04:54 pm
- 16 gadīgam zēnam 1963.gadā tik ļoti piegriezās literatūras skolotāja simbolu meklēšana visos literatūras darbos, ka viņš izdomāja pretargumentus meklēt neparedzētā vietā. Viņš izsūtīja jautājumus tā laika rakstniekiem uzdodot tiem jautājumus par simboliem viņu darbos, un brīnumainā kārtā daudzi no tiem atbildēja.
http://mentalfloss.com/article/30937/famous-novelists-symbolism-their-work-and-w hether-it-was-intentional
http://www.theparisreview.org/blog/2011/12/05/document-the-symbolism-survey/
Īsā atbilde: Atbildes dažādas, bet daļa atbildēja, ka apzināti simbolus savos darbos nebāž. Vislabāk man patika Bredberija atbilde.
Garā atbilde: Jālasa pašiem. - 4 commentsLeave a comment
- 11/25/13 05:12 pm
-
so what? Tepat cibā, tu, cilvēks, uzraksti vienu, un tūlīt publika izlasa pavisam ko citu, ko tu nemaz i domāt neiedomājies.
- Reply
- 11/25/13 05:13 pm
-
Vismaz izlasa.
- Reply
- 11/25/13 05:59 pm
-
Forši
- Reply
- 11/25/13 07:03 pm
-
Izvērpjot caur savu rakstīšanas pieredzi:
1) Valoda pati par sevi ir simbolu kopums, kuri pirmkārt strādā mijiedarbībā cits ar citu, līdz ar to - teorētiski interpretācijai ir ja ne bezgalīga, tad trakoti plaša telpa.
2) Visbiežāk rakstnieki simbolismu savos darbos ieauž neapzināti, vēlāk tos (visdrīzāk gan - dažus no tiem!) paši uziet, attīsta & izceļ tuvāk lasītāja uztveres telpai.
3) Simbolisms ir pateicīga rotaļlieta ne vien pamatskolas publikai (ieskaitot skolotājus) & kritiķiem, bet arī pašiem autoriem, rakstniekiem. Galu galā, jautājums: "Ko īsti tu ar to domāji?" ir labs veids kā izteikt viedokli teju par jebko pašam svarīgu - gan aizgrābtam žurnālistam, gan iekš darba Post mortem, gan draugu lokā pie alus kausa, makšķeres vai pirtī. - Reply