- 11/25/13 07:03 pm
-
Izvērpjot caur savu rakstīšanas pieredzi:
1) Valoda pati par sevi ir simbolu kopums, kuri pirmkārt strādā mijiedarbībā cits ar citu, līdz ar to - teorētiski interpretācijai ir ja ne bezgalīga, tad trakoti plaša telpa.
2) Visbiežāk rakstnieki simbolismu savos darbos ieauž neapzināti, vēlāk tos (visdrīzāk gan - dažus no tiem!) paši uziet, attīsta & izceļ tuvāk lasītāja uztveres telpai.
3) Simbolisms ir pateicīga rotaļlieta ne vien pamatskolas publikai (ieskaitot skolotājus) & kritiķiem, bet arī pašiem autoriem, rakstniekiem. Galu galā, jautājums: "Ko īsti tu ar to domāji?" ir labs veids kā izteikt viedokli teju par jebko pašam svarīgu - gan aizgrābtam žurnālistam, gan iekš darba Post mortem, gan draugu lokā pie alus kausa, makšķeres vai pirtī.