|
Maijs 6., 2004
zum | 22:25 Pats jocīgākais, ka man tiešām patīk to darīt. Celties no rītiem, klusumā, mierā izdzert divas kafiajs krūzes, pāŗšķirstīt laikrakstus, iedziļinoties kādā rakstā, nokavēt deadline, tad aši aši sarakstīt adreses, sastūķēt presi somā, veikli, kā ūdensmērītājam mērot ikrīta ceļu, sasveicināties ar sētniekiem, atsevišķiem sirsnīgākiem iedzīvotājiem, iestāžu sardziņiem. Dažas labi ģērbtas kundzītes, satiekot mani, gan nomēra no galvas līdz kājām ( tā manā bijušajā darbā bijušais kolēģis mēdza nomērīt klientus no laukiem, kas veica nepietiekami lielus pasūtījumus), bet es spītīgi skatos šām acīs nemirkšķinot un viņas novēršas. Bet vispār mācos pazemību.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |