|
Decembris 9., 2014
19:59 Tā jau nav, ka es ik pa laikam negribētu matus atkal nokrāsot. Piemēram, kad skatos fotografijas un domaju: Kas ir šī vecā, sirma māmuliņa? O, bļin, es! Vai, kad viena sieviete nosauca manu klasesbiedreni par manu meitiņu. Bet... Eju es veikalā matu krāsu pirkt un satieku tantuku, kurai trīs mati uz galvas. Protams, krāsoti. Opalā! Pagriežos un drasēju no veikala ārā.
|
Comments:
| From: | jojo |
Date: | 10. Decembris 2014 - 06:03 |
---|
| | | (Link) |
|
šitas mani arī biedē. :)
| From: | jojo |
Date: | 10. Decembris 2014 - 06:05 |
---|
| | | (Link) |
|
trīs krāsoti mati uz galvas kā ačgārns nimbs ar ataugušām sirmām puscentimetru vai divus garām saknēm.
man arī ļoti gribas krāsot. kopš nekrāsoju, vairs nav tās sakoptības sajūtas, ko rada tikko krāsoti mati.
| From: | zum |
Date: | 10. Decembris 2014 - 19:14 |
---|
| | | (Link) |
|
Ak, Tev jau droši vien nav sirmi! Bet jautajums paliek, vai nekrāsošana ir padošanās, vai gluži otradi, krāsošana ir padošanās.
man ir daži sirmi :) bet esmu LV pelēkais - vasarā mati izbalē un svaigi mazgātiem nevar saprast, kurš sirms, kurš ne, ja ne tā jocīgā sirmā mata faktūra. krāsošana ir padošanās skaistuma kultam, bet tāpat arī uzaču raustīšana un padušu skūšana... |
|
|
Sviesta Ciba |