|
|
|
Novembris 9., 2008
11:18
VĀRDADIENAS: TEODORS
KAMBODŽAS NEATKARĪBAS DIENA.
1802. GADĀ (206) DZIMIS VĀCU TAUTĪBAS LATVIEŠU LITERĀTS UN VALODNIEKS GUSTAVS BRAŽE.
1818. GADĀ (190) ORLĀ DZIMIS IVANS TURGEŅEVS, KRIEVU RAKSTNIEKS, VIENS NO IZCILĀKAJIEM KRIEVU REĀLISTISKĀS LITERATŪRAS PĀRSTĀVJIEM.
1859. GADĀ (149) BRITU ARMIJĀ ATCEĻ MIESASSODUS.
1867. GADĀ (141) PĒDĒJAIS JAPĀNAS ŠOGUNS NODOD SAVU VARU IMPERATORAM MUTSUHITO, KURŠ AR VĀRDU MEIDZI TENNO UZSĀK VALSTĪ VĒRIENĪGAS POLITISKAS UN SOCIĀLAS REFORMAS. ŠOGUNU — BRUŅOTO SPĒKU VIRSPAVĒLNIEKU UN FAKTISKO VALSTS VALDNIEKU APTUVENI 700 GADUS ILGAIS VALDĪŠANAS LAIKS FEODĀLAJĀ JAPĀNĀ LĪDZ AR TO BIJA BEIDZIES.
1906. GADĀ (102) TEODORS RŪZVELTS KĻŪST PAR PIRMO ASV PREZIDENTU, KAS SAVU PILNVARU LAIKĀ APCIEMOJIS KĀDU ĀRVALSTI. RŪZVELTS VAIRĀKAS DIENAS VIESOJĀS PUERTORIKO UN PANAMĀ.
1906. GADĀ (102) DZIMIS LATVIEŠU DIRIĢENTS UN KOMPONISTS LEONĪDS VĪGNERS.
1916. GADĀ (92) DZIMIS LATVIEŠU RAKSTNIEKS MĀRTIŅŠ KALNDRUVA.
1918. GADĀ (90) VĀCIJAS VALSTS KANCLERS MAKSIS FON BĀDENS OFICIĀLI PAZIŅO PAR VĀCIJAS ĶEIZARA VILHELMA II ATTEIKŠANOS NO TROŅA. DRĪZ PĒC TAM ĶEIZARS DODAS TRIMDĀ UZ NĪDERLANDI, KUR MIERĪGI NODZĪVO LĪDZ SAVAI NĀVEI 1941. GADĀ.
1920. GADĀ (88) ANGLIS ARNOLDS BREDLIJS UZSTĀDA REKORDU STENOGRAFĒŠANĀ – 309 VĀRDI MINŪTĒ.
1936. GADĀ (72) DZIMIS ŠAHISTS MIHAILS TĀLS.
1942. GADĀ (66) ASV ARMIJAS RADISTS HARIJS TĒRNERS UZSTĀDA SAVDABĪGU REKORDU, NORAIDOT 175 MORZES ĀBECES ZĪMES MINŪTĒ.
1952. GADĀ (56) 78. GADU VECUMĀ MIRIS PIRMAIS IZRAĒLAS VALSTS PREZIDENTS HAIMS VEICMANS. LAIKĀ NO 1920. LĪDZ 1931. UN NO 1935. LĪDZ 1946. GADAM VIŅŠ BIJA PASAULES CIONISTU ORGANIZĀCIJAS PREZIDENTS; 1948. GADĀ VIŅŠ ŅĒMA AKTĪVU DALĪBU IZRAĒLAS VALSTS DIBINĀŠANĀ, PAR KURAS PREZIDENTU VIŅŠ ARĪ KĻUVA.
1959. GADĀ (49) ASV PĀRDOŠANĀ PARĀDĀS PIRMAIS SINTĒTISKAIS PENICILĪNA PREPARĀTS — SINCILĪNS. DESMIT GADU ILGUŠAJOS LABORATORIJAS PĒTĪJUMOS PĀRBAUDĪTAJAM UN KLĪNISKI IZMĒĢINĀTAJAM PREPARĀTAM, SALĪDZINOT AR DABĪGO PENICILĪNU, IR MAZĀKA BLAKUSIEDARBĪBA.
1965. GADĀ (43) DATORA DEFEKTS IZSAUCA PĀRTRAUKUMU ELEKTROAPGĀDES SISTĒMĀ, KURA DĒĻ BEZ ELEKTRISKĀS STĀVAS ŠĪS DIENAS VAKARĀ UN NAKTĪ PALIKA ASTOŅI ASV UN KANĀDAS ŠTATI. SABIEDRISKĀ DZĪVE ŠĪ IEMESLA DĒĻ TIKA IEVĒROJAMI TRAUCĒTA, TAČU STATISTIKAS DATI ŠAJOS REĢIONOS PĒC DEVIŅIEM MĒNEŠIEM UZRĀDĪJA NEPIEREDZĒTU DZIMSTĪBAS PIEAUGUMU.
1967. GADĀ (41) IZNĀK MŪZIKAS ŽURNĀLA “ROLLING STONE” PIRMAIS NUMURS.
1981. GADĀ (27) MIRIS FRANČU DZIEDĀTĀJS UN AKTIERIS ĪVS MONTĀNS.
1982. GADĀ (26) TUNELĪ, ZIEMEĻOS NO AFGANISTĀNAS GALVASPILSĒTAS KABULAS, PADOMJU ARMIJAS AUTOCISTERNA SADURAS AR KĀDU AFGĀŅU KRAVAS AUTOMAŠĪNU. SADURSMES REZULTĀTĀ EKSPLODĒ DIVAS AR DEGVIELU PILDĪTAS AUTOCISTERNAS, KAS TUNELI PĀRVĒRŠ LIESMOJOŠĀ ELLĒ. KATASTROFAS REZULTĀTĀ DZĪVI SADEG 1100 CILVĒKI, TAJĀ SKAITĀ 700 PADOMJU KARAVĪRI.
1985. GADĀ (23) PAR PASAULES ČEMPIONU ŠAHĀ KĻUVA GARIJS KASPAROVS.
1989. GADĀ (19) VDR VADĪBA ATVER ROBEŽAS AR VĀCIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU UN RIETUMBERLĪNI. TŪKSTOŠIEM BERLĪNIEŠU NO PILSĒTAS AUSTRUMU UN RIETUMU DAĻAS VISU NAKTI PRIECĀJAS PAR ATGŪTO BRĪVĪBU, BET SUVENĪRU MEDNIEKI JAU TAJĀ PAŠĀ NAKTĪ UZSĀK BERLĪNES MŪRA DEMONTĀŽU.
1991. GADĀ (17) MIRIS FRANČU DZIEDĀTĀJS UN AKTIERIS ĪVS MONTĀNS.
1998. GADĀ (10) MIRIS FRANČU AKTIERIS ŽANS MARĒ.
|
Comments:
forši būt Īvam Montānam - mirt ik pēc desmit gadiem
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/9652/1729) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zum |
|---|
| Date: | 9. Novembris 2008 - 17:09 |
|---|
| | | (Link) |
|
Sagribēji :) |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
