|
|
|
Oktobris 1., 2008
09:50
Ieēdu ūdenī vārītu auzu putru ar zapti :)
|
10:09
Klau, klau, ko atradu intenetā, tiesa ziņa izdzēsta: as required, that Kent's illness (defined by Goodyear as metastatic adenocarcinoma) was caused by exposure at work.
Iešu, ka drusku pagulēt :(
|
12:12
Iemarinēju divas burciņas rudmiešu, garša ir vienkārši eksilenta. Laikam pie vainas vīnogu etiķis :)
|
12:57
No kādas senas sarunas:
-Mācītājam, kas brauc sagrabējušā žigulītī es laikam uzticētos vairak, nekā smukā mersedesā braucošam. Tikai nevajag stāstīt, ka nabadzības solījums ir pagātnes palieka.
-Tev ar mācītāju kādas biznesa lietas kārtojamas, ka ir svarīgi- uzticēties vai neuzticēties?:)
-Biznesa lietas kārtojot, jau defaultā pieņemts uzmanīties :)
-Kurā brīdī tad ir svarīgi- uzticēties vai neuzticēties? Salaulās nepareizi?:)))
-Pofig laulāšanu :) Uzticēties ir no vārda ticēt, nav uzticēšanās, nav ticības.
-Mācītājs takš nav dievs :D Tev jau nevajag viņam ticēt :D
-Vienalga, man nepatīk, un tas ir arguments, nē, nopietni. Es šodien redzju vienā baznīcas pagalmā Moskviču un nolēmu ielūrēt, vai nevarēs Mazo Dūdu nokristīt. Likās, ka mācītājam mantas un izrādīšanās neaizsedz skatu uz Dievu.
-Baznīca pati par sevi jau ir izrādīšanās... Greznie altāri, greznās procesijas utt. utjpr. Ir dažas baznīciņas ar īpašu auru, bet tik reti un tik maz... Aiii, neklausies manī... Es jau sen esmu atteikusies no visiem tiem rituāliem un tml. Un Tavu nostāju saprotu, tik gribējās paspēlēties par tēmu :)
-es sapratu :)
Uzminiet, nu, ar ko bija šī saruna? Un kad :DDD
|
14:07
Smacējošs un biezs viņš gūlās pāri pilsētai, iesūcoties mūru spraugās un pamazām izgraužot stiprinājumu starp blokiem. Vitrāžas nosūbējam, mūri apdrupa, cilvēku āda pārklājās ar sarkaniem plankumiem un lobījās, kā vecs apmetums. Gaismai austot smogs zaudēja savu depresīvi kvēpaino nokrāsu un atkāpās, atstājot tik dažas caurspīdīgas, bālas garaiņu strēles.
„Māmiņ, paskaties!”, pie loga sauca bērns.
„Cik mīlīga migliņa!” (C)
|
14:09
Pēdējā laikā dažādu autoru rakstos esmu sastapusi domu, ka monogāmijai ir knapi 2000 gadu un, iepretim cilvēces vēsturei (1,5 milj. gadu), tā ir civilizācijai neierasti jauna tradīcija. Man ir aizdomas, ka ziņas ir smeltas no Zvaigznes ABC izdotās gramatas “No lielā sprādziena līdz Homo sapiens” , nezinu, neesmu lasījusi. (Stap citu žurnala “Una” Laimai Muktupāvelai ir feins raksts, tur atradu šo atsauci.)
Es savukārt ilgu laiku sadzīvoju ar hipotēzi, ka tieši pāreja uz monogāmiju primātus pakāpeniski padarīja par Homo Sapiens (ne pārāk saprātīgiem, bet salīdzinoši daudzskaitlīgiem radījumiem). Grāmata, no kuras biju smēlusies, visu laiku atradās Apšuciemā, un vienīgais, kas man atlika, lasot par monogāmiju, kā jaunlaiku ievedumu, bija purpinat sev zem deguna: “Nav tiesa, nav tiesa, nav tiesa.” Tagad grāmatiņa – D. Džohansons, M. Mīdijs “Lūsija” ir atceļojusi pie manis un es varu balstīties uz faktiem. Tātad, mani mīļie. Teksts ir diezgan garšs un ne būt ne vienkāršs.
( ”monogāmija“ )
|
15:43
Vakar apdrošināju īpašumu, šodien jau zvana Dzintra un jautā par polisi dzīvības apdrošināšanai. Teicu ka padomāšu. Nu nevar tak uzreiz visu.
|
16:35
Jāizdara kopsavilkums. Tur 200, tur 50, tur 150 kaut kādi. Par 230 man vispār bail pat ieminēties.
|
22:39
Mans vectēvs pažobelē kādreiz slēpa žīdus.
|
|
|