|
Maijs 6., 2004
10:31 Ir kleperi, ir draiski kumelēni, ir domīgi dābolaiņi ar lieliem vēderiem, ir arābu rikšotāji, ar spiciem purniem un plānām , trīsošām nāsīm, ir straujie dižcilši angļi un izturīgīe latviešu bēri, ir sirmji ar lielām,spalvainām kājām kā pankokiem. Es jau arī tāds latvju jauktais, nedaudz no arāba nervozuma, nedaudz no angļa ašuma, krietni no skotu ponija izturības. Bet krāsu gan es gribētu īpašu – melns ar baltām krēpēm.
|
12:47 Dūda runā pirmvalodā: učudada - paldies, kapiķi - pilieni, mace - maize. Šodien dzināmies pakaļ tauriņiem.
|
22:25 Pats jocīgākais, ka man tiešām patīk to darīt. Celties no rītiem, klusumā, mierā izdzert divas kafiajs krūzes, pāŗšķirstīt laikrakstus, iedziļinoties kādā rakstā, nokavēt deadline, tad aši aši sarakstīt adreses, sastūķēt presi somā, veikli, kā ūdensmērītājam mērot ikrīta ceļu, sasveicināties ar sētniekiem, atsevišķiem sirsnīgākiem iedzīvotājiem, iestāžu sardziņiem. Dažas labi ģērbtas kundzītes, satiekot mani, gan nomēra no galvas līdz kājām ( tā manā bijušajā darbā bijušais kolēģis mēdza nomērīt klientus no laukiem, kas veica nepietiekami lielus pasūtījumus), bet es spītīgi skatos šām acīs nemirkšķinot un viņas novēršas. Bet vispār mācos pazemību.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |