> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Oktobris 12., 2005

zum

13:59 Mājās no Čangalijas braucu ar bāni. Un bānī man pretim sēdēja patīkama pusmūža skolotāja un lasīja avīzi. Lasīja, lasīja, aizmirsās, un hop, pēkšņi pirkstiņš viņai bija degunā un hop, jau mutē, kā mazam bērniņam. Tad viņa attapās, pamanīja, ka es skatos un smaidu, un šausmīgi nokaunējās. Bet vispār jau es smaidīju tādēļ, ka tas bija tik mīļi, vienu mirkli cilvēks bija dabisks.

Read Comments

Reply

No:	( ) Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks. Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.