|
Jūnijs 6., 2005
22:18 Pie jūras ir silts, mitrs. Jūra elpo klusi klusi. Vienīgā skopā skaņa ir dažās klaigājošas kaijas, jā, nu protams arī atpūtnieki. Starp kāpām mums ar mazo dūdu uzbruka odu bari, kuri vispār ir neparasti lielā skaitā, parasti pie jūras tādus nemana. Piezīmējām liedagu pilnu ar burtiem, cipariem, cilvēciņiem, mašīnām, vilcieniem un zaķiem. Kā mazā dūda gribēja jau braukt līdzi atpakaļ uz Rīgu! Uzvilka mugurā jaku un cepuri, nāca līdz mašīnai, gribēja kāpt iekšā un visu tā klusi, tā pazemīgi, varbūt apžēlosies, paņems, kad redzēja, ka nē, savilka lūpas un raudāja klusi, gandrīz bez skaņas. Tā arī palika atmiņā, savilktu mutīti, palīdzot vecaimammai dārza vārtiņus aiztaisīt :((((((((
`
|
Comments:
Mazaam Duudaam vasaraa, pie juurinjas, miiljas vecaasmammas gaadiigajaas rokaas ir daudz labaak, kaa piesmakushajaa Riigaa uz akmenjiem :) Buus labi - vinja jau tagad noteikti miedzinjaa saldi smaida un sapnjo par jauniem piedziivojumiem un atklaajumiem :)
/odu gan daudz - muus Saulkrastos noeeda ne pa jokam :(/
tas šķiršanās brīdis...pēcāk jau iešanas un skriešanas pārņems ;) atceros, ka mani savilka uz raudienu, kad jau biju liela vidusskolniece atstājama slimnīcā... |
|
|
Sviesta Ciba |