|
|
|
Janvāris 18., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zum | 14:49
"Par visu ir jāmaksā. Tu izņem veikalā latu, lai kaut ko nopirktu, un nedomā par to - cik tavas dzīves stundas tiek nevērtīgi iemestas kases automāta lādē. Tikai uz brīdi tava sirds aiz netaisnības iebrēcas, kad pēc smagām un garām darbdienas stundām tev vienaldzīga roka ieliek saujā pāris latus par to, ka esi atņēmis laiku saviem bērniem, ar viņiem nepasēžot vakarā,jo darba nogurums bez samaņas tevi nogāž gultā, lai rīta melnumā, steigšus un zaglīgi noglaudot bērnu galvas, atdotu jaunas darba dienas verdzībā. Tu lūkojies saņemtajos latos un tajos redzi savu sievu, ar kuru - kur tas laiks - sen neesi pārmijis vārdu par to, kāpēc tik sen neesi dzirdējis nevienu mīļu vārdu. Bet varbūt tu redzi savus solījumus vecākiem, ka nākošnedēļ viņus apciemosi, ja nebūs jāstrādā. Tikai tu pats zini, ka nedēļa kļuvusi par mēnesi, bet mēnesis par gadu. Nez, kā klājas tēvam, mātei? Sirds kauc par "netaisnību" un kliedz pilnā spēkā - apstājies, bet vēders apsola, ka būs labi, jo sirds drīz aizrīsies ar taukiem, bet tava vēlme pēc Lielā jau sadrupināta nevērtīgās spožās mantiņās, par kurām tu esi samaksājis ar savas sirds asinīm."
Krists Kalniņš "Svētdienas Rīts"
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |