lol
Tikko iešāvās prātā, ka varētu katru rītu iepostēt sava vidukļa apkārtmēru. (Jā es katru rītu paķeru mērlentu, lai rudenī mazajai trennerblondīnei no sporta kluba parādītu, ka man bija taisnība!) Šī laikam būtu garlaicīgākā dienasgrāmata ever. Te varētu nākt lasīties tad, kad vērot, kā aug zāle vai žūst krāsa, šķistu pārāk trauksmaini.
bet nē - vidukļa apkārtmēru. savu ne stieņa
:DDDDDDD
Mans viedoklis bija, ka sākot sportot, visupirms parādās muskuļmasa un pēc tam sāk degt tauki un mazināties riepa. un tas ir apmēram gads, lai būtu manāmi rezultāti.
Beigu beigās man apnikās izmisīgais mārketings man uzbāzties ar individuālajām nodarbībām, par kurām protams jāmaksā ārpus abonimenta. Kā ari tas, ka tā laipni un caur puķēm man mēģīna iestāstīt, ka esmu resna un graut pašapziņu, lai ari man ir ~6kg pāri ideālajam svaram, kas nu nemaz nav Tik nenormāli traģiski, ka jāskatās žēlām acīm.
Nu jau es uz to sporta klubu vairs labu laiku neeju. Apnika.. vienīgais, ko tā forši iemācījos ir izstaipīties.
StarFM rīta konkursā laiciņu atpakaļ vinnēju trīs ieejas kartes. Vot nevaru izlemt, ir vērts tur iet vai nav..
Jānopārdo kādai tie ielūgumi pa šokolādi laikam.