muldēšana -

man riebjas cilvēki, kas ir mežonīgi paškritiski, neskatoties uz to ka es pati tāda esmu, un visu projekcē tikai uz sevi. Kā, piemēram, viens puisis, ar kuru man sen atpakaļ manas dzīves pārmaiņu periodā sagājos. Jau kādu laiku viņš cenšas ar mani tikties, bet es viņam atsaku, jo man nav kad!! Varētu pat teikt nevis man nav kad, bet vnk uz doto brīdi man ir citas prioritātes kam ziedot savu laiku nekā tikties ar viņu. galvenais, kas man šai situācijā riebjas ir tas, ka katru reizi, kad es viņam atsaku viņš to pārvērš par manu nevēlēšanos ar viņu komunicēt!! Nu patiesību sakot tieši šis iemesls mani ar atgrūž, tomēr viņš ne vienu no tām reizēm nesaprot, ka es jau lielākoties atsaku viņam nevis tāpēc, ka es negribu, bet gan esmu jau aizrunāta un aizņemta. Vienu nedēļu devos uz rēzekni, citā man bij sarunāta tikšanās ar citu draugu, nedēļas nogali vienu pavadīju palīdzot omei, citu ieplānoju pavadot kopā ar Minci!!
tagad viņam vnk pasakot to acīs, ka nevis es negribu, bet man ir citas svarigākas lietas uz doto brīdi atbilde - ok, ok, nu tad ja gribi, tad dot ziņu, ja ne, tad ne!! kkā man atkal liekas, ka, ja es kādu laiku nedošu ziņu, jo man darāmā pietiek un brīvo laiku es pavadīšu ar Minci, man atkal būs jāuzklausa vaimanas par to kāpēc es nevēlos viņu redzēt!!
Varbut vnk pateikt, ka es negribu ar viņu nekādu kontaktu un būs miers? nečakarēt sev smadzenes un netērēt laiku skaidrošanai, kas tik un tā cilvēkam nepielec un to tulko vadoties pēc savas paškritikas?