muldēšana -

sāku nedaudz saprast, kas man riebjas visā šajā padarīšanā:
1. Lulu ar savām raudošajām acīm un sejas izteiksmēm un iekas, ka vinai būs histērija ikreiz, kad viņas pēdējā brīža vajadzības netiks izpildītas. aa... un tad neaizmirsīsim patstāvīgo skriešanu pie vecākiem lietuviešiem un sūdzēšanos, ka viņai nabadzītei es stāstot ka viņai vajadzēja agrāk par to aizdomāties nevis skriet pēdējā brīdi pie manis, kad pakaļa jau deg, un lūgt mani lai es nu darot visu ko varot, lai tik viņas pakaļu nodzēstu.
2. lietuvieši ar savu paļci vēram, kas nu šoreiz mums nosaka likumus iekš LV. da es tagad saprotu, ka ja man vajadzēs kādu juridisku konsultāciju saistībā ar uzņēmumu iekš LV es došos pie viņiem, jo izrādās spuldzītes atļauja ir pārāka par LV likumiem un visiem noteikumiem!!!! atļaušu šos pakalpojumus pārdot, vai ar vnk aizejiet un pasakiet ka supldzīte jums atļāva - da 100% visi likuma pārstāvji pavāksies malā!!
3. tas ka ar visu ir jāsamierinās. da bļe tu redzi, ka tu kko nevari vai nespēj izdarīt - loģiski dodies pie kāda no priekšniekiem ar vēlmi apspriest pāris savu pienākumus un izskaidrot situāciju, lai rastu risinājumu. bet tev pretī noliek divus variantus - 1. ja nepatīk, tur ir durvis, 2. samierinies - tāds tev darbs. plus vēl pastāstīs ka tu nemāki strādāt un komunicēt ar apkārtējiem. bļa ku jauki. vispār man šī gada laikā sen jau vajadzēja saprast - ka darbinieku iniciatīva attiecībā uz darbu, te ne vienu neinteresē. nu cik var skriet sienā atsities ar galvu, un cerēt, ka nākamreiz skrienot sienā, tā pēkšņi izzudīs. FUCK!!!