XOOX. Cilvēks.

Šī ir komūna-eksperiments noslēpumu publicēšanai.

Lai publicētu savu noslēpumu, atsūti to uz noslept@gmail.com un pēc anti-bullshit pārbaudes tas tiks parādīts šeit. Izstāsti visiem, ko esi izdarījis/-usi un, iespējams, Tev paliks vieglāk. Kā arī, iespējams, komentāros uzzināsi cilvēku viedokli. Varbūt tas Tevi pārsteigs?
Nekādi dati par e-pasta adresēm, IP adresēm, no kurām noslēpumi atsūtīti, NEKAD netiks izpausti. E-pasts pēc saņemšanas un publicēšanas šajā komūnā tiks neatjaunojami dzēsts.
Ja proti rīkoties ar grafiskajām programmām, būtu jauki, ja atzīšanos Tu noformētu ar attēliem, kas ataino to, kā šo noslēpumu uztver - savā ziņā radītu tādu kā mazu mākslas darbu. Lai parādītu, kā tieši Tu jūties attiecībā uz šo noslēpumu. Vari arī uzzīmēt uz papīra, lietot aplikācijas, krāsas, jebko... un pēc tam sevis radīto noskenēt un atsūtīt.
Sūtiet un padalieties ar notikumiem un situācijām, kad esat rīkojušies nepiedienīgi, amorāli, gļēvi, melīgi un slikti. Vai tieši otrādi - to trauslo, bet bezgala skaisto patiesību, ko kādu iemeslu dēļ nevari izpaust kādam, sev īpašam cilvēkam. Jo baidies, ka tad kāršu namiņs sagrūs. Savām slēptākajām dziņām, ilgām, kaislībām... Kas varbūt apkārtējiem nav saprotamas vai tracina. Te var to stāstīt droši! Un tas taču ir tik ļoti interesanti... :)

nosleept

Izveidoju jaunu komūnu. Man šķiet, ja tas viss aiziet, Ciba kļūtu vēl interesantāka un krāsaināka. Tā kā, lūdzu, entuziasti, palīdziet to popularizēt :) Būšu ļoti pateicīgs!
Pagaidām, lai uzturētu to dzīvu, publicēšu tur paskartes no http://postsecret.blogspot.com/

Aizvakar tikos ar kādu savu senu draugu. Šodien zvana drauga sieva un prasa, ko mēs todien esam lietojuši.
Ko lai dara, ja pieaudzis cilvēks ir sadumpojies pret savu sievu, jau otro dienu nenāk mājās, dzīvo sētā un visu laiku TĒLO SUNI? Rej, elso, skraida pa dārzu un lauž puķes... Tagad vispār kaut kur no tās pašas sētas aizmucis un sievai ir aizdomas, ka kaut kur aizbraucis ar stopiem (naudu, bankas kartes un mobilo esot viņam atņēmusi).
Palasot friendlisti, šķiet, ka ne viņam vienam vējš galvā :)

Rīgā ir tāds veikals Santa Barbara, tuvu VEF tiltam. Un tur lūk, nav tā kā, bļe, RIMI vai citos šitos budžu lielveikalos, kur, zin, maisiņus var paņemt par velti vai Tev iedod, ja ir pāri desmit latiem, nefiga!
Tur ir tā - tu sapērcies, piekrauj groziņu vai ratus. Pārdevēja (ar garlaikotu sejas izteiksmi) visu tevis nopirkto saskenē un sakrāmē kaudzē. Galvenais lai tu samaksā. Tālāk viņas interese par tevi pazūd un vari stāvēt kā idiots pie savas preču čupas. Pārdevēja jau apkalpo nākamo pircēju un viņai ir dziļi pofig, ka Tu esi atnācis tukšām rokām, viņa to pat neievēro. Šeit, cilvēki, tieši tā kā padomju laikos, uzskata, ka tev līdzi būs SAVS maisiņš!
Jaucies pa vidu visiem un prasi, lai dod maisiņu, kamēr pārdevēja uzlūko tevi ar vāji slēptu riebumu.
Bet nu tas veikals vispār ir pabriesmīgs. Apsargi, kas "neuzkrītoši" seko līdzi un skatās uz pirkstiem, preces ar 1 dienas derīguma termiņu un tamlīdzīgi murgi.
Santa Barbara SMIRD!!!!!!!!!

Un tagad apstājies un padomā:
Ko mēs tagad visi darītu, ja nebūtu interneta? Kas mēs būtu?

Eu, nu, kamēr Deniss atvaļinājumā, vajag saņemties un nomigrēt uz citu serveri! :)
Vajag taču tikai uztaisīt backupus (bija taču arī kaut kāds API) un pēc tam saimportēt jaunā datubazē, nasing spešal, es jums kā programmētājs to saku! Kas ir - neviens neredz iespēju? Protams, jāsamusina tautu un tas jādara masveidā, savādāk ja puse draugu ir jaunā serverī un puse paliek šeit, arī nav jēgas.
Za*(&bala šitais arhaiskais serviss, pat youtube video joprojām nevar ielikt!
Ja es nebūtu desktop programmētājs, bet vairāk saprastu no webiem, daudz nedomātu - šī ir reāla iespēja pelnīt maizīti (un ne mazu) ar to, ko patīk darīt, nu johaidī...

Nu, tad atbalstam, ja, tos mūsējos, zemniekus!
http://www.zemnieks.info
Marinētas baravikas! Svaigas līdakas! Jēra gaļa!

Es pavisam noteikti zinu, ka manā friendlistē ir viens vārda pilnā nozīmē dižs cilvēks.

Nominatīvs, kas? Aluss.
Ģenitīvs, kā? Alusa.
Datīvs, kam? Alusam.
Akuzatīvs, ko? Alusu.
Lokatīvs, kur? Alusā.
Vatafakatīvs, ar ko? Ar alusu! (Tas laikam bija instrumentālis?)
Vokatīvs? Aluss!!!

Un samāksloti arī, un aprēķinoši, daudzi krustojošies ceļi, kurus lauž katra ego pelēkajā masā.
Varētu satikties. Bet arī nevarētu. Pumpiņas ar krustiņiem.
Ganja, ganja.

Cik jūs visi īstenībā esat šausmīgi interesanti...

Nu nezinu, nezinu, man jau šķiet, ka mazliet vardarbības nenāca par ļaunu. Protams, žēl to cilvēku, kuri cieta un dabūja ar pusķieģeļiem pa galvu, taču - man šķiet, šis grautiņš kalpo mazliet kā auksta duša un pat Godmanis teica, ka "Latvija vairs nebūs tāda kā agrāk". Tā kā - ja ne sliktāk, tad vismaz savādāk! Un tas ir pozitīvi, ņemot vērā latviešu pasivitāti, pa stūriem kurnēšanu un neirotisku delfu komentāru piediršanu. Šie bija īsti pusķieģeļi, īsti izdauzīti stikli un reāla cenšanās ieņemt Saeimu. Tas notiek pa īstam, protams, diezgan murgainā veidā, bet tomēr. Tā kā sava veida asiņu nolaišana. Šis notikums atstās pēdas latviešu psihē, par sekām vēl grūti spriest, taču es nedomāju, ka tās būs viennozīmīgi negatīvas.

Nja, valstī ir krīze tad, kad Valsts Ieņēmumu Dienests par mēnesi iekavē maksājumus.
Nez, ko darīt - varbūt iesniegt rēķinu kādam parādu piedziņas uzņēmumam? :)

Šonakt sapņoju tādu tālu, abstraktu, bet tajā pašā laikā siltu un maigu sapni, kā dūnu sega. Tur bija rietoša saule, zāles stiebri, kas šūpojās un viegli čabēja vakara vējā un saulē sasilusi zeme, kurai piekļauties ar vaigu un mirkli tā pagulēt, apreibušam no saulrieta krāsu bagātības... Es jutos ļoti, ļoti labi un silti.. tā kā savos laukos, bērnībā... Līdz tā plūstoši pamodos.. lēnām atvēru acis un pamanīju savu pustumsā grimstošo istabu. Biju pamodies, bet sapņa sajūta turpinājās un likās, ka sapnis nebeidzas, neiet prom. Un es pēkšņi sapratu, no kurienes tā siltā sajūta un visas šīs asociācijas rodas. Aiz ārdurvīm kāpņu telpā klusā balsī dziedāja divas meitenes, holandietes, kas man dzīvo kaimiņos. Viņas dziedāja kādu, šķiet, holandiešu tautas dziesmu. Baigi skaisti.

"Kādu dienu es vienkārši kails virtuvē piekāru aizkarus, tad netīšām nokritu atmuguriski uz virtuves galda un manā dibenā iesprūda kartupelis!!! Neticiet? Paši vainīgi!"
( ... tālāk ... )

Kādreiz mūžā gribētos redzēt šito dzīvajā

man shkjiet, Bono ir viens no laimigakajiem cilveekiem pasaulee

Man vienīgajam šķiet dīvaini, ka, ņemot vērā latviešu un krievu plaši izplatīto savstarpējo neiecietību un pat naidu, Latvijā nav nevienas pašas organizācijas, kas mēģinātu šīs abas puses samierināt? Nav taču, vai ne?
Man šķiet, ja jebkurā attīstītā valstī būtu tik asi starpnacionāli konflikti, tādas organizācijas jau sen (iespējams, ar valsts atbalstu) būtu nodibinātas un ne viena vien.
Vai varbūt mūsu savstarpējā rīvēšanās kādam ir izdevīga?

Lasu rus.delfi.lv komentārus un man rodas tāds mēmais sašutums un šoks par to, kādā informācijas izolētībā un ne-dialogā mēs ar krievvalodīgajiem dzīvojam.

- Как стать миллионером за 1 день?
- Как жрать всю неделю и похудеть на 20 кг?
- Как стать президентом?
- Как на халяву приобрести 10 машин?
Ответы на эти и другие более интересные вопросы читайте в нашем новом журнале “А ХУЙ ЕГО ЗНАЕТ”

Tas man kāds lāsts vai?
Šodien mierīgi kā laimīgs Latvijas pilsonis braukājos pa parku. Apstājos, lai sakārtotu apģērbu un skatos - garām iet kaut kāda krievu babuška ar savu vīru. Babuška mudīgi iet garām un purpina:
"Jaunais cilvēks laikam šoreiz neapdraudēs vecus cilvēkus, šoreiz ne...".
Es, dusmīgi: "Kāāāāāāāā lūuuudzu????"
Bab: "Vai tik jūs neesat tas pats? Tas narkomāns, kas pagājušo nedēļ māmiņai ar bērnu somiņu atņēma. Arī piebrauca ar velosipēdu un apzaga sievieti."
Es: "Jūs galīgi saspiedušies esat?" un no dusmām sāku šai braukt virsū ar riteni. Babucis laidās lapās, kopā ar vīru, kas jau savlaicīgi bija aizgājis pāris metrus un priekšu un tagad jau metās gandrīz teciņus. Es nesaprotu - es pievelku šitos visus pēdējo trīs dienu stulbeņus? Vai es tiešām izskatos tik aizdomīgs? Kas notiek?? :DDD