Monday, June 9th, 14:57 Vakar negulēju līdz 3. Nevarēju aizmigt un arī negribēju. Man tā ir bijis jau agrāk. Ne no šā ne no tā - gaismas zibšņi, manā acu priekšā sāk gleznoties... ceļi, meži, upes un ielejas, fantastiskas iztēles ainas. Abstraktas krāsu spēles, tālas atmiņas... Patiesība pati zīmē manā paļāvīgajā apziņā. Tās ir spēcīgas, mistiskas un arī ļoti skaistas ainas, es pamirstu un cenšos pat nekustēties, lai tās neaizbiedētu. Es nezinu, no kurienes tās rodas, es tikai apmēram nojaušu, kā tās izraisīt. 2 komentāri - komentēt |