|
|||||||
XOOX. Cilvēks. -
Komentārus:Iespējams, es ir pārāk "blonds zaķis" un no Cibas lietām neko nesaprotu, bet
a) Tu netīšām sajauci lietotāju un es uzzināju tavu otro žurnālu... b) Tu tīšām komentēji ar šo lietotāju, lai palasu šo žurnālu... c) ir variants, kuru es neesmu izdomājusi un nezinu... ņemot vērā tavu "aktivitāti" atbildēt ... es varētu uzzināt par to ko Tu domā pēc mēneša :P :P :P Nu daudziem jau te ir vairākas identitātes :) Tematiskie blogi, katrs par savu tēmu.
Un to otru nezin arī dažas ieinteresētās personas :) Nu to jau es sapratu arī tāpat (par vairākiem blogiem) es ir nemoderns man ir tikai viens :P, bet jautājumus bija pavisam ar citu domu...
man patīk kā otrā žurnālā Tu raksti, un tāda atklāsme, ka ir vēl kāds žurnāls man bija pārsteigums un pārdomas, bet vai man vajadzēja to zināt?, jo pieņēmu ka TAS lietotājs ir neesen tikai sācis raksīt, tāds ar "salauzto spārnu" putns- vien' vārd' sakot bija savs priekšstats radies... ai viss ir sarežģīti sarakstīts...
hmm nu teiksim tā - tās ir vienas personības dažādas šķautnes :) šitam džekam viss ir kārtībā, a tas otrais baigais lūzeris :)
kaut gan zem "friends only" arī šādi tādi personīgi ieraksti ir tikai tu nevienam nesaki :) man jau liekas, ka katram ir spožā un veismīgā tēls un "sabiedrībai nepieņemamais" tēls, jautājums jau ir cits vai šis viens var sadzīvot ar saviem (dažam tie ir entie) tēliem? Un vai tā nav bēgšana no problēmām atverot ar vienu jaunu un jaunu žurnālu? Bet katram jau savs...
P.S. un kuru man informēt, par taviem "frends only" ierakstiem :P? Nu man gan liekas, ka bēgšana tā nav. Vienkārši šo žurnālu lasa arī mana draudzene un es nevaru pilnīgi visu te rakstīt. Bet rakstīt gribas, jo tā var atbrīvoties no tām sajūtām.
nu es jau nojautu, ka viens no iemesliem ir tas, ka lasa tava draudzene, bet tāds dīvains jautājums- bet kā ar latest postiem? vai viņa nav nekad izlasījusi un sevi atpazinusi un automātiski sapratusi, ka tas esi Tu, jo tomēr, Tu raksti par konkrētām situācijām un lietām...
klau tikko piefiksēju, ka esi mani piedraugojis kā xoox, vai es drīkstu piedraugot tevi arī? (Es jau vairāk uztraucos pa tavu "drošību").... kas tad man es ir brīvs putns :P?!
P.P.S. patiesībā man bij pārliecība, ka tam baigajam lūzerim ir ap 30-35 gadiem, šokēja mani tavs vecums ;00000
kompliments, ka esi tik jauns, bet pārdomas un "visa cieņa", ka tik ilgas (lasi- gadus) vienas attiecības - laikā kad partnerus maina kā gultas veļu....
Nja, nu tā es nevarētu.. mainīt kā gultasveļu.. katrs cilvēks taču ir vesela pasaule, tas, man šķiet, būtu necienīgi pret to otru
Vienīgi, ja jau no paša sākuma tās attiecības ir uz nenopietnas nots un tas ir ok abiem diviem Izlasīju un vienkārši gribēju nosūtīt (bija doma likt pie otra nika, bet tos komentus lasi ļoti reti, laikam :P)
bez komentāriem: "Reiz dzīvoja… Nē, ar „ reiz dzīvoja ” sākas lielākā daļa pasaku. Šī sāksies savādāk. Bija nakts… un, sēžot savā duļķainajā dīķī, viņi nekādi nespēja par to vienoties. Kaut arī viss cits viņiem šķita tik kopīgs, saistošs un līdzīgs. Tomēr šī saruna viņu emocijas sakāpināja līdz pēdējam. Viņi runāja par tik atšķirīgām, taču pašsaprotamām parādībām - par sauli un par lietu. It kā taču tik vienkārši, bet tomēr.. Viņš teica, ka saule ir noderīgāka, tāpēc arī skaistāka. Lūk - vīrieša loģika. Savukārt, viņa bija pilnīgi pārliecināta, ka lietus ir skaistākais no visām parādībām. Tik vientuļš tas šķiet un pilns mīlnieku sāpju… Lūk - sievietes loģika. Viņi strīdējās, sprieda stundām, dienām, pat nedēļām ilgi, bet vienoties nespēja. Un tad iestājās klusums. Viņam vienkārši bija vairāk kā apnicis strīdēties par bezjēdzīgo, jo viņš uzskatīja, nē, viņš zināja, ka taisnība ir viņam. Un pat nemēģināja klausīties viņā. Lūk - vīrieša loģika. Bet viņa bija pārliecināta par savu taisnību un atkal un atkal mēģināja to iegalvot arī viņam, stādot priekšā visus argumentus un spītīgi neatkāpjoties no sava teiktā… Lūk - sievietes loģika. Un tad viņiem apnika pavisam. Un viņi vienkārši aizgāja. Pat nemēģinot atrast kompromisu. Pat nedomājot, ka pastāv arī piekāpšanās. Viņi aizgāja. Prom. Pavisam. Ne ikvakara spītīgo sarunu, ne strīdu… Nu ja, nekā, tikai dīķis vēl jo projām tas pats, kurā netrūka šādu „sarunu biedru”, tos bija tik viegli atrast… Viņi aizgāja, nesaprasdami, ka skaistākais no parādībām, kas vien var būt, ir varavīksne, kas pēc krāsu skaistuma salīdzināma ar kvadrātsakni no mīlestības skaistuma. Viņi vienkārši aizgāja, nesaprasdami, ka varavīksne iespējama vienīgi tad, ja saule un lietus satiekas… Visvarāk žēl, ka viņi pat nemēģināja saprast. Bet kas zina - varbūt, ja vēlreiz uzsāktu sarunu..? Bet nē!!! NEVAJAG! Ne viņam, ne viņai. Un dzīvo katrs ar savu pārliecību. Par sauli. Par lietu. Nemaz nemēģinājuši saprast, kā rodas „varavīksne”. Un tā ir dikti labi. Varbūt… Avots: Autors nezināms" |
|||||||