xoox | Dec. 5th, 2002 02:03 pm Mulholland Drive Ha ha, par "Malhollandas ceļu" - gandrīz visi cilvēki, ko es pazīstu, pēc šīs filmas noskatīšanās cenšas atrast kopsakarības, izsekot sižeta līnijai un saprast, kāds tad īsti bija filmas stāsts. Man šķiet, ka tāda stāsta nemaz nav. Kā rakstīja Dita Rietuma, šī filma domāta pavisam citiem sajūtu orgāniem. Ir it kā aizsāktas sižeta līnijas, kas savijas kopā un sakombinējas, bet galu galā sanāk ilūzija, kaut kas, kas it kā veido mentālo formu, bet tomēr tā ir ilūzija. Līdzīgi, kā šajā attēlā:
It's all recorded. It's all on the tape. Man personīgi vislabāk patika un vislielākās skudriņas izraisīja skats, kad abas meitenes ierodas teātrī. Cilvēki sēž, skatās, kā uzstājas meitene, kura īstenībā nedzied. Tā ir fonogramma. Tas viss ir ierakstīts. It's all recorded. Zibenīgas asociācijas smalkā sajūtu līmenī - "Šī filma arī ir ierakstīta. It's all on tape Arī mēs šeit, kinoteātrī, skatāmies šo filmu." Un tik dīvaina, iracionāla sajūta uz brīdi - varbūt tā filma ir realitāte, bet šī, kinoteātra zāle, nav reāla? Varbūt īstie murgu tēli nav uz ekrāna, bet sēž man blakus? Filma bija iespaidīga - tāda, ko gribas redzēt vairāk nekā vienu reizi. Ja nu kāds vēl nav paspējis, noteikti noskatieties, ir vērts. Lasīt komentārus |