| Sunday, May 9th, 20:35 Man nevajadzētu nekad vairs nokļūt tajā kompānijā. Tajā tukšo acu, mirušu sarunu kompānijā, kurā cilvēki viens otru izmanto tukšus.
Kā dzīvai, cilvēciskai būtnei var būt tik ļoti vienalga... Kā var apzināti izvēlēties dzīvot tādā vientulībā, palikt par lelli cilvēka izskatā, starp tādām pašām lellēm, kur vairs neviens neatceras, kāpēc tas sākās un uz kurieni tas viss ved? Vai viņš neredz, ka viņu sarunas ir mēmas, acis ir tukšas, kustības - bez dzīvības? Tā ir tikai mute, kas plātās, paša cilvēka tur nav? Viņš ir tālu prom.
Ka visa sistēma ir atkarīga no jaunu asiņu un jaunu apmāto pieplūduma, kurus izmantot, izsūkt un padarīt līdzīgus sev?
Ko ar cilvēkiem izdara dzīšanās pēc naudas... Man gribas vemt. 2 komentāri - komentēt |
