XOOX. Cilvēks. - September 1st, 2007

ja es par kaut ko apskaužu tādus mūziķus kā Stereophonic, tad tā nav slava, nauda vai vēl figviņzin kas, bet spēja un māka tik precīzi un sirdi plosoši izkaukt (vai no ģitāras izvilināt) tevi (un varbūt pat visu cilvēkdzimumu) plosošās sajūtas. par mīlestību jau visvairāk tas domāts. pa īsto, tik ļoti pa īsto. pēc tam, noteikti, tik tīrs jūties...

vakardienas vakara noskaņās aizgāju gulēt un redzēju ļoti skaistu sapni, kur gan atkal bija tā krauja, kurā cilvēki (pārvarā alternatīvie) nositas un es gandrīz arī, tikai pa pašu malu, bet toties bija otra daļa:
es izgāju pastaigā pa tuneli,kas ir blakus mūsu mājai, gāju tālāk un tālāk un pasaule zaudēja reālās aprises un kļuva aizvien sirreālāka un sirreālāka, līdz es nokļuvu galā un sapratu, ka tā ir vienkārši ļoti advancēts HTML kods :) tajā pašā brīdī es sapratu, kāpēc tā mīlu savu darbu. gāju atpakaļ un pie mājām ieraudzīju savu draudzeni, kas puskaila, šausmīgi skaistā baltā veļā ūjinot bija iznākusi mani meklēt. devos viņas apskāvienos un mājās, BET neaizmirstot pa ceļam izmest ļoti aaugstu un kaaaifīgu salto (vot šitas bija vislabākais)