XOOX. Cilvēks. - June 16th, 2006

5.diena.
Pēc sajūtām - tāpat kā vakar, varbūt mazliet grūtāk. Viegli kļūt aizkaitinātam, bet tādas īstas vilkmes pēc cigaretēm nav. Tikai tāda sajūta, ka kaut kas pietrūkst. Bet tās pat nav cigaretes, drīzāk tas rituāls, ar kuru cigaretes viltīgi sapinušās. Visbīstamākie ir tie brīži, kad kaut kas iekšā tīri fiziski sažņaudzas un vienkārši ir... VĒLME... LIELA.
Bet es pacīnīšos. Galvenais izveidot tādu vēso attieksmi, pilnīgi racionāli paņemt to lietu - smēķēšanas priekšrocības jau labi sen kā neatsver tās trūkumus, tā tas vienkārši ir.

Man patīk tie brīži elektroniskajā mūzikā, kur atbalsu ir tik daudz, ka tās plūst aizvien tuvāk un tuvāk, kamēr saplūst vienā skaļā kaukšanā. Arpeggiator laikam saucas. Ritms jau vienmēr mēģina sasaukties, rezonēt ar kaut ko iekšā un ja to atbalsu ir tik daudz, kaifs pēkšņi sareizinas ar 100 un... ir baigi labi.
Daft Punk sevišķi ar šo izceļas.

In other news - 670x200/3 - apmēram tik Ls, iespējams, izdosies nopelnīt pāris mēn.laikā, ja pratīšu turēt roku uz pulsa un veiksmīgi iebraukšu mazā/vidējā biznesa smalkumos. Pirms diviem gadiem man izdevās, no tā maizi ēdu (un šņabi dzeru) vēl joprojām. Cerēsim, ka tā veiksies arī šoreiz. Turies, xoox-i!