XOOX. Cilvēks. - September 16th, 2004

Principā jebkuras emocijas var izteikt ar galīgu pohuj-nahuj virkni.
Pohuj pohuj nahuj pohuj pohuj nahuj. Ultimatīvais lielā lāča 1984 variants, nahuj.

Putins: Pohuj, nahuj, pohuj pohuj, nahuj?
Tauta: Pohuj! Pohuj! Nahuj!
Putins: Pohujū pohuj nahuj nahuj (viņam augstākā izglītība lieto arī vecvārdu pohujū)
Tauta: Nahuj?
Putins: Pohuj!
Tauta: Pohuj! Pohuj! Pohuj!

Vecvectēva rītapurkšķis.

Nubet skaisti. Lattelekom: sākot ar šīs nedēļas nogali, brīvdienās maksa par vienu nepārtrauktu iezvanpieejas savienojumu nepārsniegs 0,25 Ls. Izklausās gandrīz pēc fantastikas. Eh, būtu tā bijis pirms pāris gadiņiem...

This shit ain't over until the last record spins.
Klausos Richard Bartz un grimstu sentimentālās atmiņās. Saules stari Ķīpsalas hallē no rīta pēc reiva... Apslāpētās skaņas, cilvēkiem aizejot. Smiekli un tīrā, sterilā sajūta. Totāla aizmiršanās un fantāziju eksplozija uz deju plača. Adrenalīna paplašinātas acu zīlītes. Ceturtā, piektā un sestā dimensija skaņā, telpā, visā. Tā nenosakāmā smarža gaisā, tā īpašā dievīgā sajūta, goddamit. Kur tas viss ir palicis? Amfetamīnā, urlās un stupid-housā? Tam jānāk atpakaļ, kaut savādāk, bet jānāk, vēsture taču atkārtojas. Es to sajutīšu, es zinu. Pagaidām - hibernācija.
Un kāds vēl tur fucking Pulse un Depo un klubi utt. Techno vajag masas, pūli. Un nevis tāpēc, lai tajā izšķīstu, bet lai no tā gūtu spēku.

Current Music: Bion - Jumping Genes