XOOX. Cilvēks. - August 29th, 2004

Sievietes, nekad neaiztieciet vīrieti, kurš grib paklusēt. Vai "pakrauties". Vai pabūt vienatnē. Pats debilākais tādā brīdī ir jautāt: "Nu kas tev ir?", "Nu es taču redzu, ka tu par kaut ko esi saskumis" utt. Riskējat ar to, ka jums samelos, ka norobežosies un klusēs vēl drūmāk un vēl ilgāk, ka sadusmosies.
Respektējiet šo stāvokli, tā ir sava veida meditācija.
Ticiet, ja vīrietis gribēs jums pastāstīt, ko jūt, viņš to arī darīs.

Strādnieki strādā pagalmā, ierubījuši kaut kādu mazu rādžiņu. Un tās skaņas, kaut kur tālumā, fonā, savienojumā ar saules stariem pa logu, uzražoja man tik superīgi saldus un skaistus sapņus, ka vēl tagad nevaru attapties.
Sapņoju par meteorītu lietu, par lielām, no debesīm krītošām ugunīgām bumbām, kas parādās vakara debesīs un nokrīt zemē un rada veselu kaudzi ar atlūzām, kas izsprāgst atpakaļ debesīs un atkal čūkstēdamas un sīkdamas, dūmu strēles atstādamas, krīt visapkārt. Ir mazliet bail un policija brīdina, ka jāmeklē patvērums, bet es stāvu zem kaut kāda maza, simboliska jumtiņa un kā apburts skatos.
Un tas viss notiek manā bērnībā, manā pirmajā skolā, kur es kaut kā esmu nokļuvis.
Un fonā skanēja (strādnieku rādžiņš) East 17 - Thunder.

Ja kāds grib kaut ko noķert no aizgājušā padomju laiku apkalpošanas "šarma", laipni lūgti jebkurā lombardā. Pamēģiniet kaut ko ieķīlāt. Tu dabūsi visu - rindu, skatienus "чье тебе нада", ķolkas, kas sēž un krāso nagus un 5 minūtes neliekas ne zinis un tad kāds ar PĀRGURUŠU skatienu tev pievērsīsies, ilgi pētīs, ko tad tu tur esi atnesis un beigās aizpildīs 3 blankas, 2 ar koppapīru(!) un pasviedīs tev parakstīt.
Tas liek man domāt, cik ilgi šie lombardi pastāvēs. Vai nu viņiem ir kaut kāda sava šlaka-mafija, kurā neviens no malas netiek, vai arī neviens vēl nav iedomājies par lombardu Rietumu stilā, ar skaistām meitenēm, ātru apkalpošanu, bezmaksas kafiju utt. Es domāju, potenciāls tur noteikti ir.