XOOX. Cilvēks. - August 25th, 2004

Biju jau piemirsis, cik kruta ir uzlikt austiņas, izslēgt gaismu, palīst zem segas un klausīties MŪZIKU...
Kā konfekti apēdu DJ Zorkin deep house setu.
Vēl kādam ir tā, ka mūzika tumsā vizualizējas? T.i. ilgi (vairāk par pusstundu) klausoties mūziku, tā pārvēršas vizuālos, gandrīz vai aptaustāmos tēlos, priekšstatos.
A varbūt tas ir atlikums no maniem kādreizējiem acid-tripiem.

Par acid tēmu turpinot - recepte nekaitīgam "ceļojumam":
Savāc kādus 3 draugus, jo vairāk jo labāk. Aizejiet kādā vietā, kur ir klusums un netraucē nekādi trokšņi, vēlams tumsā. Var uzpīpēt mazliet marihuānas, bet tas nav obligāti. Apgulieties un aizveriet acis. Viens no cilvēkiem sāk, pasakot kādu frāzi, asociāciju, tēlu vai jebko, kas iešaujas prātā. Kāds cits turpina, sakot, ko viņš redz, kādas asociācijas rodas, izdzirdot šo frāzi. Jācenšas aprakstīt pēc iespējas sīkāk. Tālāk turpina kāds cits. Un tā uz priekšu... Galu galā rodas tāds grūti aprakstāms stāvoklis, kad asociācijas vairākkārtīgi pastiprinās, cilvēki, cilvēku prāti it kā rezonē viens ar otru, vīzijas kļūst sevišķi spilgtas un detalizētas, gan labās, gan sliktās. Sapnis tas nav, bet nomods arī tas nav. Iesaku pamēģināt. Pēc tam smadzenes ir kā pienā izmērcētas. Un tas ir labs iztēles spēju treniņš.

Šonakt skatīšos divas filmas:
1) Šausmas Gobu ielā 4 - Leļļu pavēlnieks
2) Dzīvie miroņi 2
Jēēēē.