| Friday, May 28th, 12:32 Kad biju Budapeštā, atceros to dīvaino sajūtu, kas mani pārņēma. Cilvēki, visi tādi dīvaini nospiesti, skrien pa ielām un tuneļiem, truli skatieni sejās, no vienas puses laipni, no otras ļoti vēsi. Tāda... pazemojuma sajūta, sajūta, ka tā nav cilvēka cienīga dzīve, sajūta ka kaut kas ir terribly wrong.
Tas pats tagad notiek Rīgā. Tā ir fucking kapitālisma īstā seja. Tu esi, kļūsti fucking pakļauts un to pat neapzinies. Ja tu centies to apzināties, tev jāaiziet undergroundā, jo tas tev seko, tas pētoši ieskatās tevī ar tava šefa, tavu kolēģu un tavu līdzcilvēku acīm, meklējot vājās vietas. Galu galā tas spēj tevi iznīcināt.
Tev jābūt stipram, ja vēlies izdzīvot. Tev jāprot sevi saprast, sevī ieklausīties. Tev jāapzinās, kas tu esi savā dziļākajā būtībā, kur slēpjas tavs īstais spēks, galu galā - kāpēc tu dzīvo. Ja tu to nespēsi - tevi iznīcinās, labākajā gadījumā vilksi pilnīgi bezjēdzīgu dzīvi.
Atcerējos bērnībā skatītos politiskos Herlufa Bidstrupa komiksus, kas, savas antikapitālistiskās nostājas dēļ, bija ļoti populāri PSRS. Tagad es saprotu, par ko bija tie komiksi.
Current Music: Underground Resistance - The Illuminator 2 komentāri - komentēt |
