| Thursday, March 13th, 12:41 Daudz var iegūt, ja neskatās KO cilvēki dara, bet KĀPĒC viņi to dara.
KO - augsne stereotipiem, pārpratumiem.
KĀPĒC - pārdomām un galu galā ieguvumam.
Mūs visus vada spēks - iekšējais, psihiskais spēks, enerģija. Jebkādas cilvēka darbības ir tikai šīs enerģijas izpausmes formas. Kad tu kādam uzsmaidi, kad dusmās kādam iesit, kad krīti histērijā, kad pacel acis ekstāzē - tas nozīmē, ka šī enerģija ir aizgājusi pa kādu tavu iekšējo ceļu.
Ir enerģija un ir sistēma, kurā tā strādā.
Ir informācija un ir algoritms. Ir ūdens un ir slūžas.
Ja tu ilgi jūties nospiests, ja tev ir depresija, ja tu domā par pašnāvību - kaut kas nav pareizi. Šī enerģija joprojām tevī IR, bet tā iet pa nepareiziem ceļiem. Ar tādu pašu spēku, ar kādu tu izjuti dzīvesprieku, mieru, tu tagad sities pret sienu, jūc prātā un krīti izmisumā.
Tie ir instinkti, viņi ir akli. Tiem ir patiešām vienalga, kā tu jutīsies, tie dara savu darbu, ko darījuši gadu miljoniem. Tie domā, ka tevi pasargās - dzīvniekus tie arī pasargāja, jo dzīvnieki nedomā. Dzīvnieki neapjauš, viņi dzīvo. Viņos šī enerģija plūst bez aizķeršanās.
Tas spēks, kas var atgriezt atpakaļ dzīvē, slēpjas pašā un tikai tu pats vislabāk zini, kas tas ir. Tu esi kā milzīga kuģa stūrmanis - kuģis ir milzīgs, bet tavās rokās ir stūre. Un atbildība. Tu vari palaist stūri vaļā - bet nemelo sev, tu zini, kas sekos.
Jebkura dzīve ir spirāle - starpība tikai vai kopumā augšupejoša vai lejupejoša. Ja tā ir lejupejoša, ja tā jau ir tik tālu tikusi, ir jāpieliek lielas pūles, lai to pavērstu atpakaļ augšup. Labi gan ir tas, ka, pavēršot to augšup, tā jau spēj kustēties pati un kļūst daudz vieglāk. komentēt |
