Saturday, December 28th, 9:56 - Kas ar tevi notiek, iii? Ko tu centies panākt? Kas viņā ir tāds, ka tu viņas dēļ esi tik ļoti mainījies? - ... - Tu kādreiz spēji būt tik jauks un mīļš un tai pašā laikā tik gaisīgs un netverams. Tas biji tu. Mēs stāvējām rindā pēc tevis. Mēs tvērām mirkli, kad tu biji savā elementā, jo zinājām, ka tas tūlīt aizies. Kas tagad ir noticis? Par ko tu tagad domā? - ...
Satiku vecos draugus.
Es esmu apsēsts. Es sitos ar galvu pret sienu. Es to zinu, bet neko nevaru padarīt. Tas viss jau kaut kur redzēts un dzirdēts. Nesaskaņas, b*&^!. Salīmēšanās kopā, tad atkal sāpīga šķiršanās. Saprāta balss kaut kur malā, mēģina kaut ko pateikt, nobijusies no mežonīgajām enerģijas izlādēm, kas iekšā virpuļo un dejo savu deju. Deju, kas var beigties ar nāvi, ar mežonīgu virpuli, aizvien pieaugošākā spēkā. Kaili nervi. Pamet viņu! Pamet! Tas nav priekš tevis. Nē, es to nedarīšu. Tas var beigties arī citādāk. Varbūt. Varbūt, varbūt, varbūt... 3 komentāri - komentēt |