xoox | Nov. 10th, 2005 11:36 am Es vairs neuzskatu intelektu par mērķi, uz kuru jātiecas. Tas pats ar izglītību. Es tagad daudz vairāk respektēju cilvēkus, kuri ir atraduši savu dzīves jēgu un mērķi. Un esmu sapratis, ka daudzi no viņiem pat nevar to aprakstīt un spriedelēt par to. Jo tā ir saaugusi ar viņiem un ir īsta un dzīva viņu sastāvdaļa, tāpat kā kāja vai roka. Tāpēc es arī vairs neiegrimstu diskusijās par saviem meklējumiem, to pamatotību, nepamatotību, atbilstību vai neatbilstību kādām teorijām utt. Nekad neesmu lasījis Nīči, bet esmu dzirdējis, ka viņš savā būtībā bija slims. Viņa pārcilvēks varēja būt vienkārši pār-intelektuālis. Un man šķiet, ka intelekts jeb prāts ir tikai viena cilvēka būtības puse. Otra puse ir vienkārši dzīvot un just. Es negribētu vecumā attapties, ka visu dzīvi esmu tikai prātojis. Lasīt komentārus |