Mani teksti    Draugi    Draugudraugi    Kalendārs    Par mani
 

XOOX. Cilvēks. -

Thursday, January 2nd, 22:06

Naktī atkal bija atnācis lietuvēns pie manis ciemos. Šad tad gadās. Šoreiz atšķirība bija tāda, ka es jutu, ka viņš būs. Vienkārši mindset bija tāds. Tāpēc man nebija tik ļoti bail. Bet parasti man ir. Nereāli bail.
Šoreiz tas sākās ar sajūtu, ka kāds ir ielīdis manā gultā, kaut kas mazs un drausmīgi pretīgs. Es nevarēju pamosties, es varēju tikai atvērt acis un viņu ieraudzīt. Viņš kustējās, es viņu nevarēju skaidri saredzēt, jo mana redze bija pilnīgi izkropļota. Bet es zināju, ka tas ir viņš. Pēc tās sajūtas, kas bija manī.
Es nevarēju pakustēties. Tas bija turpat blakus, prāts kliedza pēc aktīvas darbības, pēc aizsardzības, bēgšanas, bet es varēju tikai gulēt.
Sākās mežonīgi spalga skaņa, kas tuvojas ultraskaņai, es sāku raustīties un miegā kliegt. Dzirdēju bungu skaņas, to bungu, ko āfrikāņu tautas izmanto savos rituālos un kuru skaņa ir tāda savādi izlocīta un hipnotizējoša. Vesela gūzma ar šausminošām vīzijām un tad es pamodos.

5 komentāri - komentētPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Komentārus:

From:[info]ex_maita690
Date:January 3rd, 2003 - 04:03 am
(Link)
viens paziņa, apbrīnojami līdzīgi raksturoja lietuvēnu..
From:[info]narayana
Date:January 4th, 2003 - 02:54 pm
(Link)
buu, nezinu, man shkjita, ka lietuveens ir tas nejauceens kas jauc celju..
bet ps staasts deja-vu. Kauch kas taac existee... strange feelin.. ;)
From:[info]xoox
Date:January 4th, 2003 - 02:59 pm
(Link)
Tas nejaucēns bija vadātājs. Lietuvēns tas kas (klasiski) sēž uz krūtīm un neļauj elpot.
From:[info]narayana
Date:January 4th, 2003 - 03:02 pm
(Link)
kaapeeec? tas i, kaapeec taac tev uzmaacas? es nezinu, man vnk buutu bail iet guleet. es apkamptu spilvenu un nelaistu to valjaa visu nakti. Es neguleetu tumsaa. Es ieziemotos krustos vai driizaak viiraka duumos.. ..
From:[info]xoox
Date:January 4th, 2003 - 03:09 pm
(Link)
Nu nez, es jau nu neticu, ka tā tiešām ir kāda reāla būtne, vai kaut kas ne-no-šīs-pasaules. Man drīzāk šķiet, ka tā varētu būt kāda psiholoģiska funkcija.
Šad tad tāds pie manis ierodas. Tas ir garš stāsts. Varbūt kādreiz pastāstīšu. :)