XOOX. Cilvēks. - Post a comment

Vau, satiku savu vidusskolas mīlestību. Ar kuru mums nekad nekas nav bijis (jo es nenormāli kautrējos viņas klātbūtnē, vēl tagad) un no kuras kādreiz pietika ar vienu skatienu, lai man visu dienu taureņi pa vēderu lidotu.
Viņa ir forša. Un kļuvusi vēl foršāka. Smaida krunciņas ap acīm un tā... gudra un tai pašā laikā vienkārša... Smaids kļuvis vēl žilbinošāks. Viņa nosarka un es arī nosarku (oh shit), kad viņu satiku, tieši tāpat kā videnē. Un man atkal taureņi dejo vēderā un gribas visu laiku smieties.