|
|
|
Maijs 5., 2012
16:46
Visu dienu esmu būrusies cauri ziloņu, kamieļu un citu zvēru aizraujošajiem zobu augšanas un neaugšanas paradumiem (vai tu zināji, ka ziloņiem dzīves laikā zobi mainās līdz pat 6 reizēm?) un izvietojumiem, un citiem kaulu stāstiem. Tomēr mans dienas labākais atklājums bija fantastiskais vampīrķengurs (viņš taču izskatās pēc ķengura?), kurš patiesībā ir brieža radinieks, muskusbriedis:
( ilkņainā radībiņa )
|
Aprīlis 17., 2012
23:09 - savēlies, nevienmērīgi slapjšs, smirdīgs vates pikucis
'Atbrīvo savu iekšējo kāmi' ir patiešām fantastisks reklāmas sauklis.
|
Aprīlis 7., 2012
19:07
Kā man garšo kafija ar pienu un cukuru, kurā ir vairāk piena un cukura nekā pašas kafijas. Gluži kā bērnībā. Trūkst tikai to balto krūzīšu ar zilajiem padomīgi apaļvaidzīgo, bižaino meitenīšu attēliem.
|
Marts 24., 2012
23:38
Šodien uzskrēju faktam, ka šogad iznāks romāna 'The Perks of Being a Wallflower' ekranizācija. Sapriecājos. Man jau te bija vesela epopeja saistībā ar to daiļdarbu, par kuru es jūsmoju ļoti sen un tad es to romānu dabūju vienkārši sen (un kaut kādā ziņā tā man atstāja vilšanās pēcgaršu, jo laikam biju gaidījusi ko vairāk, bet tā jau ir vienmēr, kad tu kaut ko gaidi) un tagad.. es pat vairs neko daudz neatceros, bet tāpat jau ir kaut kādas gaidas un prieks uz kādreizējo jūtu rēķina.
Ai, bet jauki - romānam ir tāds kā soundtrack, ja salasa visas dziesmas, kas tekstā pieminētas. Būtu skaisti kaut daļu no tā visa dzirdēt (un tad apmierināti māt ar galvu un teikt, ka 'filmai baigi labs saundtreks'). Eh, jā, ieva jau sāk buvēt ekspekteišanu pilis.
|
Marts 11., 2012
21:32
Rietumu pusē pie debesīm viens otram blakus atrodas divi spoži debess ķermeņi, viens no tiem ļoti uzksrītoši spožs. Pēc internetā sakasītās informācijas, tie laikam ir Jupiters un Venēra. Izskatās diezgan iespaidīgi.
|
Marts 3., 2012
20:54
Atnāc mājās no ļoti vējainas un aukstas pastaigas gar jūru un tur tevi sagaida tik tikko no krāsns izvilktas magoņmaizītes. Ideāli.
|
Marts 1., 2012
11:34
Jūtos teju kā noziedziniece (jo man ir zināmi iekšējie noteikumi, par to, kādu mūziku var pielaist sev pārāk tuvu), kad klausos Goyte 'Somebody That I Used To Know', bet tā dziesma man arī beidzot ir pielipusi. Iespējams, ja ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vele nebūtu katru reizi, kad dzirdam to dziesmu, man stāstījusi, ka šī ir tā dziesma, kas ir eksplodējusi pa radio LOL un visu pārējo pasauli (tagad gan tā jau ir vakardiena), tad es varbūt to pat nebūtu pamanījusi. Bet tagad man viņa pastāvīgi skan galvā.
|
Februāris 27., 2012
16:06
Kopš vakardienas Tumes iela ir kļuvusi gluži vai par lamu vārdu. Bet ne velti - ierakstot Google meklētājā 'tumes iela', pirmais rezultāts ir no lapas 'Bedru karte'.
|
Februāris 25., 2012
01:11
Es esmu gandrīz pārliecināta, ka parasti (vai agrāk vai manā pieredzē) pie dzelzceļa rotājas brīdinājuma zīmes ar uzrakstu 'Sargies, vilciens!', bet tagad savā Rīgas kalnā esmu novērojusi zīmes ar uzrakstu 'Sargies vilciena!'. Tas noteikti izklausīsies izcili tizli, bet mani tiešām patiesi un dziļi aizkustina ģenitīva lietojums šajā frāzē. Tas izklausās teju vai poētiski!
|
Februāris 22., 2012
21:16 - ķīmisks citrons
Theraflu ir viena no vispretīgāk garšojošajām lietām. Drebuļi nāk no tās garšas. Un tas pat nav psiholoģiski, kā ar fish sauce vai foie gras, kad tiešām sev jāsaka - beidz dzīvot Vikipēdijā, maitāt sev apetīti un bojāt savu unikālo pieredzi ar puvušu/rūgušu/spīdzinātu dzīvnieku produktiem!
|
Februāris 12., 2012
23:26
Pēc superdudinjas bakstījieniem beidzot padevos Krēslai un noskatījos pirmo daļu. Nez, tādu filmu ir grūti skatīties nopietni, bez mēģināšanas piesieties pie katras muļķības. Ģeniāli dialogi (kaut kā tomēr ir cerība, ka aiz tām īsajām frāzēm vismaz romānā bija jābūt kaut kādam pamatam) un Bellas emociju palete tik tiešām ir fascinējoša.
|
Februāris 11., 2012
19:09 - C'est la vie
All dressed up with nowhere to go.
meh, būs vien jācep kaut kādi kartupeļi un jāturpina skatīties kaut kādas stulbības.
|
Februāris 9., 2012
15:20
Ai, kā gribas tādu izvirtīgi cakainu desertu glītā trauciņā uz kājiņas!
|
Februāris 6., 2012
01:43
Vīī, nedēļas laikā, par spīti trakajam salam, iekarotas divas slidotavas. Uzvaras parkā ļoti jauka, tikai galīgi ne pa ceļam. Mežaparkā ļoti reljefaina - nevis grumbuļaina, bet gan ar kalniņiem - bet vismaz manā Rīgas pusē. Galvenais, ka visur var brīvi slidināties ar savām slidām bez laika ierobežojumiem. Jaukiņi. Bet bez-eksāmenu sesija ir beigusies un tagad nāksies atteikties no saviem laiskajiem 'everyday is like Sunday' rītiem, kas sākās ap 11:00... un pielāgoties tam, ka vismaz pirmdienas nāksies sākt četras stundas agrāk (damn you, LU!)
|
Februāris 2., 2012
17:22
Ir tik grūti notēlot pašpārliecinātību. Nē, varbūt tā nav gluži pašpārlicinātība, bet ir tik grūti publiskajā telpā ieskrāpēt 'es rīt Depo likšu mūziku', it sevišķi, ja ir jāmin vārds 'indie' vai 'alternatīva mūzika', jo.. nez, it kā jau vismaz man viss ir skaidrs - šādos Depo pasākumos spēlē to, ko spēlē šādos Depo pasākumos, neatkarīgi no tā, kādu etiķeti tam uzkarina, bet kaut kādas etiķetes jau vajag, un tad šīs laikam būtu tās īstās, par spīti tam, ka viņas neko nenozīmē, un tā laikam ir tā sāpīgā daļa, kas man liek nokaunēties katru reizi, kad lietoju tos vārdus. Nu jā, visgrūtāk ir uzrakstīt vienu teikumu, bez tam sekojošas rindkopas, kurā es atvainotos, par visu, kas pausts šajā teikumā. Varbūt, ja pie sevis vairākkārt atkārto domu, ka nevienu tāpat neinteresē tas, ko es daru vai saku, paliek vieglāk, bet.. kaut kā nešķiet, ka tā būtu pareizā frāze, ko iekalt savā zemapziņā.
Garastāvoklis:: sasalis
Mūzika: Selebrities
|
Janvāris 22., 2012
17:22
Mašīna stāv 10-15 metrus no mana loga un klausās mūziku tā, ka man visa istaba trīc. Es jau tā esmu atgriezusies pie sava regulārā drauga sesijas laikā - simplynoise.com - kas vismaz puzlīdz apslāpē biatlona izraisītos sajūsmas saucienus un neapmierinātības rūcienus no otras istabas un.. es taču nevaru saviem vecākiem pateikt STFU. Bet tos basus taču nevar noslāpēt! Man jau tā no tās šņākoņas reibst galva (vairāk gan no blenšanas ekrānā un drukāšanas.. visdrīzāk no visa kopā).. Kāpēc cilvēki nevar sēdēt dzīvoklī un klausīties mūziku normālā skaļumā un uzvesties civilizēti? Es saprotu, ka dažpadsmit gadu vecumā sēdēšana mašīnā un mūzikas klausīšanās var šķist kaut kas īpašs, bet ne jau tad kad tu esi pieaudzis cilvēks ar bērniem!
Man vienkārši patīk būt ērcei. It sevišķi tad, ja es cenšos uzrakstīt savu nolādēto kursa darbu krietni īsākā laikā nekā būtu bijis prātīgi.
|
Janvāris 21., 2012
15:33
Uz kreisās rokas joprojām rotājas zilums no tā, kā biedri pirms nedēļas mani mēģināja kutināt. Eh, veles veiklība, es tevi atpazīstu..
Garastāvoklis:: kursadarbskursadarbskursadarbs
Mūzika: mūžam nemirstīgā biatlona skaņas no otras istabas
|
Janvāris 19., 2012
00:04
Deivids Mičels man liek justies stulbai. Pat ja es redzu lietas, kuras noteikti ir svarīgas un noteikti kaut ko nozīmē.. es nespēju salīmēt to viņa random elementu savstarpējo attiecību metaforisko tīklu. Romānā, kas sastāv no 9 (principā, 10, bet pēdējais ir tāds kā kopsavilkums) savstarpēji saistītiem, bet reizē arī neatkarīgiem stāstiem, kur visur uzpeld spoki, pareģojumi, bezķermeniski gari, kas migrē no viena cilvēka uz otru (viņi var būt jekurā varonī, pat ja tas nav tieši izpausts) un visbeidzot mākslīgi radīts, visu-redzošs bezķermenisks kaut kas, kas pārvietojas pa elekroniskajām ierīcēm tāpat kā iepriekšminētais gars, kas pārvietojās pa cilvēkiem.. like, srsly, mans prāts iet mezglā.
|
Janvāris 7., 2012
02:10
Ak, kā es mīlu muļķīgas 80s coming-of-age filmas, kurās cilvēki izskatās.. vienkārši neizskaidrojami klišejiski vājprātīgi un dejo biežāk nekā būtu pieklājīgi.
Garastāvoklis:: dodo?
|
|
|