|
|
|
Janvāris 5., 2012
14:04
Eh, kāpēc viņiem jāatceļ tieši to nakts autobusu, kas piestāj pie manas mājas? Jo viņu neviens neizmanto, jā. Bet ko var gribēt, ja Mežaparkā ir 3 daudzstāvu mājas. Un vēl pāris pa ceļam uz turieni. Nav nekāds Ziepniekkalns, nav.
|
Decembris 29., 2011
13:56
eh, tik grūti sevi izspert ārā no mājas agrāk par tumsas iestāšanos..
|
Decembris 25., 2011
15:02
Mani vecāki laikam ir ļoti labi uztvēruši, ka nākošgad plānoju (par šādiem plāniem jau laikam skaļi gan nerunā, it sevišķi, ja dzīve balstās uz frāzēm 'gan jau' un 'tad jau redzēs' :D) laist uz saulaino Spāniju, tāpēc esmu apdāvināta ar Pireneju pussalas karti, kura pēc izmēra man derētu kā sega (principā es neciešu lielas kartes, jo tajā papīra blāķī var apmaldīties (gluži kā tad, kad sega jāieliek kuvērā, un to darot var vismaz 3 reizes nožņaugties) un tas papīra palags taču ir trausls, tā kā nekādas nepareizas locīšanas un apmaldīšanās arīdzan ne. bet vispār jau mīlestība pret kartēm man ir asinīs, tā kā man ir prieks) un vēl supe-mega-informatīvu grāmatu par Spāniju un visu, kas tajā bijis, ir un nav.
Neizmērojams prieks ir arī par telefona maciņu, jo kā reiz 24. decembra naktī sanāca diezgan veiksmīgi nolikties uz nesen sasnigušā un jau apledojušā snieģeļa, kas beidzas ar manu prešus austiņu deformāciju, bet tā kā somā bija arī vērtīgākas lietas, tad kritiens tiešām bija veiksmīgs.
Un man ir prieks par to, ka man jāauklē Ievas kaķulis (kurš gan ne vienmēr izskatās priecīgs, jo mitekļa un ģimenes maiņa priekš kaķa nav nekāds nieks), kurš izrādās ir ļoti mīļš un sabiedrisks dzīvnieks, ko viņš man agrāk, mūsu garāmejošajās attiecībās, nebija atklājis. Un vēl viņš ēd mūsu egli.
Un vēl es esmu guvusi mācību, ka 23. decembrī nevajag neko svinēt, vismaz ne ar vērienu (vai vairākiem vērieniem, kas ietver korķuviļķus), jo tad Ziemassvētku vakarā kāds visu laiku ņirgāsies par tavu nožēlojamo stāvokli, lai gan pats jau nemaz nebija aculiecinieks un pats nemaz nav labāks. It kā jau nav ko mulst vecāku priekšā, jo viņiem jaunība nav jāatceras, bet gan no tās jāizaug (vai arī nē, jo patiesībā tas ir apskaužami), bet es cenšos būt nopietns cilvēks, ok? (vai arī nē?)
(un kaķītis man ierāpjas klēpī)
|
Decembris 14., 2011
20:32 - Last.fm Discover
Joprojām īsti nespēju noticēt (neesmu arī atradusi ar drukātiem burtiem rakstītus pierādījumus), ka last.fm tā ņem un dalās ar mūziciņu, nevienam par to neizspiežot naudu. Tur gan esot lielākoties independent un unsigned ārtisti, kas paši visiem met pakaļ savus garadarbus, tā kā tas viss laikam ir pat iespējams. Bet kamēr vien es varu dzirdēt kaut ko jaunu (bez visādiem rakšanas darbiem) UN tas iet uz manu last.fm profilu - es esmu apmierināta :)
Garastāvoklis:: miumiumiu
Mūzika: http://www.last.fm/discover
|
Decembris 12., 2011
23:32
Vēstures mācīšanās manī nereti izraisa dusmiņas. Atceros, ka pamatskolā mani ļoti saviļņoja krusta karu šausmas. Tagad eju cauri raganu vajāšanai. Kā cilvēki varēja būt tik stulbi? Es nezinu, ko tie onkuļi pīpēja, kad rakstīja savus traktātus, kuros bija raganas nodarījumu un - it sevišķi - raganu sabatu apraksti. Pirmkārt, tur ir nenormāla izmēra krupji, kaķi un kas vēl ne, otrkārt, slēdzot paktu ar sātanu (ko cilvēki dara pēc brīvas gribas, kas ir vairāk kā skaidrs sieviešu gadījumā, jo viņām taču nav nekādas varas - tāpēc tā ir jāiegūst ar velna palīdzību. un arī tāpēc, ka "sieviete ir nepilnvērtīgs radījums, kas vienmēr kļūdās" (no "Raganu āmurs")), visi stāv rindā, lai nobučotu velna pēcpusi. Protams, viņi visi lido vai jāj uz dažādiem dzīvniekiem, kas nereti ir dēmoni dzīvnieku veidolā. Visvairāk slimas iztēles ir bijis nepieciešams, lai izdomātu, ka raganu sabatā klātesošie ēd mazus bērnus (tādus, kas vēl nav kristīti) un no viņiem arī gatavo lidošanas ziedi, ar kuru jāiezieš savs gaisa transporta līdzeklis. Un interesanti, uz kā balstās pieņēmums, ka velns var kopoties ar cilvēku, bet nevar izdalīt sēklu (līdz ar to tā ir jānozog kādam vīrietim)? Interesanti, ir arī tas, ka tikai sieviešu kārtās raganas ir hiperseksuālas būtnes, kas to vien dara kā skraida apkārt izrādīdamas savas sievišķīgās formas (brīžiem tie darbi ir īsta 16. gadsimta pornogrāfija), bet visi vīrieši ir bruņojušies apģērbā līdz pat zobiem. Bet tas viss ir saprotams, jo mākslinieki jau arī bija vīrieši, un sieviete taču vienmēr ir bijusi tā ļaunā kārdinātāja (it sevišķi tiem gudrajiem vīriešiem, kas informēja sabiedrību par raganu ķecerības ļaunumu un.. acīmredzot, nespēja gluži samierināties ar celibātu).
Un šitādu stulbību dēļ nevainīgiem cilvēkiem bija jāpacieš spīdzināšana un jāmirst šausmīgā nāvē.
|
Decembris 9., 2011
07:06
Ātras aizmigšanas noslēpumus es joprojām vēlētos atklāt, bet laikam šobrīd atliek vien domāt par to, kā saglabāt sevi pie samaņas pēc iespējas ilgāk. Nezinu, vai tas ziemas miegs, vai vecums, bet miega lāciskums sit augstu vilni.
Neciešu savas spāņu valodas lekcijas 8:30 piegdienaaaahs dienā.
Mūzika: Radio Skonto :D
|
Decembris 6., 2011
20:27
Ja pirms pāris gadiem šķita, ka visu stilīgo grupu nosaukumi sevī ietvēra dzīvnieku nosaukumus, tad tagad man acīs krīt grupas, kuru nosaukumi atbilst formulai 'X and the Y(s)'.
Garastāvoklis:: español
|
Decembris 1., 2011
21:13
kārtējo reizi nākas secināt, ka ar kursa darba vadītāju sarunāta tikšanās ne vienmēr nozīmē to, ka viņš tiešām atnāks. eh. bet labi, ka pie reizes tika satikti senāk un nesenāk satikti cilvēki, līdz ar to braukšana uz centru nebūt nebija bezjēdzīga. un saņemt puķes par godu dzimšanas dienai, kas bija pirms divām nedēļām, ir pavisam jauki.
|
Novembris 27., 2011
19:01
Es tā arī nesaprotu, kāpēc bērnu rotaļlietu reklāmām ir tik retarded džingli.
|
16:41 - zebroid
( a zorse )
kā man patīk šie netiklie zvēru krustojumi.
Mūzika: Mogwai
|
15:11
Mana muzikālā garlaicība ir nonākusi līdz tam, ka es tagad šķirstos pa visādiem the best albums of 2011 (so far) listiem. Pēdējā laikā mani ļoti nomāc apziņa, ka vismaz puse no mana mūzikas library ir kādus četrus gadus veca (konkrēti man, nevis vispār). Viss entuziasms par mūzikas klausīšanos apmirst, kad atveru aitūnu un sāku nodarboties ar begalīgu skipošanu. Principā tas pats notiek arī manā skapī, bet vismaz apģērbu man nav slinkums pirkt. Prasās pēc milzīgas revīzijas, bet tam man pilnīgi noteikti ir slinkums un vispār man taču ir jātulko un jādomā par kursadarbu, un blahblahblah. Un man ir apnicis justies slimai un nogurušai, un miegainai.
Garastāvoklis:: pleugh (un il pleut arī)
Mūzika: The Soft Moon
|
13:48
Es nebiju gaidījusi, ka skolas salidojums izvērtīsies tik jauks.
|
Novembris 18., 2011
16:13
Kāpēc bankas karšu ķibelēm vienmēr ir jānotiek tieši super-mega-svinību dienas priekšvakarā? Karte gan ir atgriezta manās rokās, bet lielas jēgas no tā šobrīd nav, jo tā ir uz brīdi bloķēta. Tā kā šoppings beidzies, ja vien es negribu skriet uz tuvāko bankas filiāli, lai atdzīvinātu karti. Iepirkumu sarakstā visi punkti vēl nav izsvītroti, bet laika skriet uz Alfu man nav.. Vīīīīīī. Un jācer arī uz to, ka krietnais Maximas apsargs ir bijis gana krietns, lai nepiefiksētu manus bankas kartes numurus. Fantastiski.
Garastāvoklis:: noguris
|
Novembris 13., 2011
14:26
kāpēc ķermeņa vājums (parastais aukstulis un citi zvēri) tik bieži mani piemeklē tieši novembrī? it kā jau novembris šķiet ļoti piemērots laiks slimošanai, bet slimot jau var jebkad - arī maijā vai augustā. tad kādēļ tieši man ir jājūtas šādi tieši novembrī?
Garastāvoklis:: pleugh (pleut?)
Mūzika: uguns murrāšana plītī
|
Novembris 2., 2011
00:55
Cik reizes man nav nācies apstādināt savu roku, kas sniedzas pēc apģērba gabala birkas, izdošanas gada meklējumos. Es pat nezinu, ko es tur gribētu ieraudzīt, man vienkārši interesē. Ja par to padomā vairāk, tad tas šķiet bezgala absurdi, bet uz brīdi mans prāts ir patiesi pārliecināts, ka zem visiem izmēriem, sastāviem un citiem skaitļiem ir jābūt arī tam četrus ciparus garajam skaitlim, kas kā maģiska parole man atvērtu iedomu pasauli par to, kāds varētu būt šī apgērba gabala dzīvesstāsts.
Tādos brīžos es ļoti jūtos kā es. Lai arī kas es būtu. Varbūt.
Eh, būtu tā kā jāiet gulēt, bet es nevaru beigt sajūsmināties par Talk Talk un savu jauno žaketi.
Garastāvoklis:: vīīīīī
Mūzika: Talk Talk
|
Oktobris 30., 2011
20:38
es gribu REINBŌHĒR!
Garastāvoklis:: slinkums
|
Oktobris 21., 2011
02:01
ai, bet tiešām - šī diena bija burvīga: visi mani pasaules gali tika atcelti un atliek tikai rīt nodot visādus papīrīšus un mana akadēmiskā sirdapziņa būs šķīsta kā jaundzimis bērns.
|
01:14 - es un manas maigās princešu rokas
ko es daru nepareizi, ka manuālā veļas mazgāšana man vienmēr beidzas ar tulznām vai līdzīgām traumām? laikam pārāk daudz cenšos..
Garastāvoklis:: slinkums krāmēt mantas
|
Oktobris 16., 2011
22:22
fantastiskumīgīgumīgīgi, mans interseksuālo intertekstuālo saikņu pētījums ir nobeigts. anotācijas tulkošana uz latviešu valodu joprojām ir darba jautrākā daļa, bet bija patīkami uzrakstīt Nīčes vārdu ar vienu 'č' tā trakā 'tzsch' vietā. es ceru, ka man nav jātulko romāna nodaļu nosaukumi un visādu mistisku čaļu grāmatu nosaukumi, jo es negribu latviskot uzvārdu 'Delius', jo tas izklausās pārāk posmtārpīgi. patiesībā, es vienkārši negribu un man ir gana. es ēdīšu ābolkūku.
|
Oktobris 14., 2011
12:48
kaut kādu mistisku iemeslu dēļ, vārdi 'ģērbties pieklājīgi' un kur nu vēl 'ģērbties svinīgi' manā prātā vienmēr interpretējas kā 'izskatīties pēc sākumskolnieces / gothic lolitas' :D
|
|
|
