[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Janvāris 21., 2022

Janvāris 21., 2022

14:56 [Link]

Pirmo reizi mūžā nevis pats meklēju, bet saņēmu konkrētu darba piedāvājumu. Aicinājums atgriezties pie muzejiem un pētniecības. Neko vēl neesmu atbildējis, bet pieklājīgi atteikšos. Pirms dažiem gadiem vēl būtu nopietni domājis. Tagad, pēc diezgan smagas cīņas, gan pašam ar sevi, gan ar priekšnieci ir atrasts līdzsvars un perspektīva. Šobrīd faktiski esmu nodaļas vadītājas vietnieks ar diezgan drošu kļūšanu par vadītāju viena vai max. divu gadu laikā. Nerunājot par to, ka šī ir tā nozare kurā šobrīd sevi redzu un kopumā darbs patīk. Arī algas pielikums kultūras iestādēs beidzot sagaidīts. Jāpiebilst gan, ka iestāde šobrīd iet cauri ļoti sarežģītam, bet interesantam reorganizācijas un iekšējas pārbūves procesam. Tam līdzi nāk arī diezgan apjomīga kadru aizplūšana no iestādes, kas Latvijas kultūras mantojumam noteikti nenāk par labu. Skaidrs arī tas, ka muzejam ar pētnieka atrašanu ies grūti. Tajā nozarē pētnieku pirmspensijas vecumā praktiski nav. Tad ir jāņem kāds zaļš gurķis no fakultātes un jāapmāca viņš no nulles, bez nekādas garantijas, ka pēc gada vai diviem nepaceļ cepuri. Pētniekam vajag diezgan specifisku īpašību un prasmju kopumu. Arī man īsti nav. Tags: eksistenciālisms