[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Decembris 9., 2021

Decembris 9., 2021

13:53 [Link]

Lai arī negribu, tomēr atkal jāraksta par Covid lietām, jo klusēt un ciest nav risinājums. Es saprotu, ka epidemioloģiskā drošība un slimnīcu noslodze ir pēdējo gadu valsts prioritāte Nr.1, kuras sasniegšanai drīkst maksāt jebkādu cenu un potenciāli upurēt valsts nākotni. Visu varētu pieciest, tikai ne to, kas notiek izglītības nozarē. Ceturtās klases audzēkņi pēdējos divus gadus nav piedzīvojuši normālu, nesaraustītu mācību procesu. Otrās klases audzēkņi tādu nav piedzīvojuši vispār un īsti nezin kas ir normāla skolas ikdiena. Ar skolotājiem tas pats. Apbrīnoju tos, kam par spīti visām maskām, bezgalīgo testēšanas procesu organizēšanas, periodiski nokļūstot kontaktpersonu statusā vēl spēj veikt savu tiešos pienākumus. Pie tā visa vēl arī cenšoties ieviest ''kompetenču izglītību''. Tas, ka daudzās skolās tagad, pedagogu trūkuma dēļ, stundas vienkārši nenotiek, ir vēl viens sāpīgs jautājums. Visi no viņiem nebūt nav sektanti vai tumsoņas. Daudzi jau gadiem ir strādājuši faktiski izdeguši, skolās turējušies tikai bērnu vai vadības lūgumu dēļ, tagad sagaidījuši pēdējo pilienu un pasūtījuši visus dirst. Nevar mūžīgi apelēt pie cilvēka patriotisma vai pienākuma apziņas, ja tam neseko konkrēti darbi. Lielākais paradokss visā ir tas, ka valdība aktīvi aicina celt sabiedrības izglītības līmeni, medijpratību un visādas labas lietas, bet ar darbiem veicina tieši pretējo. Faktiski radot paaudzi kurai būs milzīgu zināšanu robi daudzās jomās. Tā mēs vēl ilgi cīnīsimies ar tumsonību, sazvērestības teorijām un stulbumu. Var jau visu atbildību novelt uz stulbajiem antivakceriem. Var jau uzskatīt, ka salīdzinot ar to, kas notiek slimnīcās, nekur citur valstī problēmu nav. Manuprāt, tā tomēr ir tāda vēlmju domāšana. Tags: eksistenciālisms (1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)