Neprātīgā saprāta balss - 17. Augusts 2017
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
21:27
[Link] | Latviešu jaunākajā literatūrā manuprāt ir divi šedevri. Māra Bērziņa ''Svina garša'' un Ingas Gailes ''Stikli''. Šoreiz par pirmo. Tā bija neredzēti spēcīga grāmata, kas iedod pa galvu kā šucmaņa šautenes laide. Par divdesmitgadīgu čali, inteliģento bezdarbnieku kuru interesē grāmatas un meitenes nevis politika. Tomēr, ir 1939. gada rudens un politika sāk interesēties par tevi. Piepeši izrauts no bezrūpīgās dzīves un nostādīts starp diviem asiņainākajiem 20.gs. politiskajiem režīmiem, starp globālā līmenī pieņemtiem lēmumiem, saprotot savu niecību un nespēju kaut ko ietekmēt viņš tomēr cenšas tikt tam cauri ar veselu ādu, bet tajā pašā laikā palikt cilvēks. Darbība ilgst nepilnus divus gadus, bet galvenais varonis šajā laikā jau šķietami ir izdzīvojis vairākas dzīves. Tāpat tā ir ļoti jauka grāmata no kultūrvēsturiskā aspekta, jo spilgti aprakstīta tā laika vide, apkārtne un cilvēki pārdaugavā (galvenokārt Torņakalnā un Ziepniekkalnā). Žēl, ka uz teātra izrādi tā arī nesanāca aiziet.
Mūzika: Haggard - Hijo de la luna Tags: Grāmatu tārpa ziņojums
|
|