[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Septembris 20., 2009

Septembris 20., 2009
23:23 [Link]	Pūt puisīti stabulīti... Šodien uzzināju, ka izskatos pēc tāda, kam vajadzētu mācēt spēlēt gan stabuli, gan kokli, gan citus instrumentus...Njā laikam manas krēpes rada briesmīgi maldīgi priekšstatu! Vienīgais ko es māku ir drusku noturēt meldiņu un šķībā basā kaut ko parūkt fonā! :D (3Iespļāva | Iespļauj dvēselē)
Time	Event
23:58 [Link]	Esi labs, nosit vaboli... Noskatījos filmu ''Bug''. Pēc cibiņa disfigurator recenzijas biju cerējis uz kaut ko vairāk, bet tikai tad izlasīju, ka tā ir mazbudžeta filma. Manuprāt filmu ir grūti ielikt kāda noteikta žanra robežās, tajā ir pa druskai no visa. Tomēr manuprāt to visai labi varētu uzskatīt par psiholoģisku drāmu. Filma principā ir visai pasmaga. Filmas galvenais vēstījums ir tāds, ka no saprāta līdz neprātam ir tikai viens solis. Stāsts par vienu trako, spēcīgu paranoju apsēstu cilvēku, kurš sastop kādu smagu personīgu problēmu nomāktu(un līdz ar to ne visai psiholoģiski stabilu) sievieti. Filmas beigās jau starp viņiem abiem vairs nav nekādas atšķirības...Cik viegli ir nodot citam savu neprātu, savas bailes, pie tam izdarīt to tā, ka tev notic no pirmā vārda. Iespējams atbildi uz šo fenomenu sniedz vēl viens filmas aspekts. Draudzība, precīzāk tās neesamība. Kad cilvēks ir visu mūžu slēpies paviršās attiecībās, gadījuma sakaros, neveiksmīgā ģimenē viņš ir gatavs pieķerties ikvienam kurš cenšas tam patiešām tuvināties, pat ja tas viņu ved drošā nāvē... Paldies dievam filmai nebija tipiskais holivudas happy endings- gandrīz visi varoņi beigās iet bojā. Bet varbūt tā arī viņiem bija augstākā laime un sava veida atpestīšana... (3Iespļāva | Iespļauj dvēselē)