[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Jūlijs 27., 2009 | |
|---|---|
| 23:50 [Link] |     Nesen ar dažiem cilvēkiem sanāca interesanta saruna par maskām un tēlošanu. Cik ļoti mēs esam mēs un cik lielā mērā tēlojam to kas vislabāk gribam būt. Sanāca, ka katram cilvēkam ir viena vai vairākas maskas kuras viņš pēc situācijas uzliek, lai paslēptos no pārējiem un/vai radītu vēlamo priekšstatu par sevi. Jāatzīstas, ka arī es, kaut gan vienmēr esmu mēģinājis būt maksimāli patiess visās dzīves jomās tomēr pilnībā nespēju tāds būt. Nu nevaru es visur un ar visiem izturēties pilnīgi vienādi. Mājās esmu tāds, sabiedrībā drusku savādāks un ar labiem draugiem vēl drusku citādāks. Arī principā sava veida maskas, kas paslēpj īsto būtību. Tikai jautājums vai šī ''īstā būtība'' tiešām ir tāda, jeb arī tā ir tikai kārtējā maska?? Mūzika: Dzelzs Vilks- Zvans no Nekurienes |
| Comments | |
Tās visas ir sociālās lomas. Un, lai kā arī gribētos vienmēr būt tādam, kādu uzskati sevi esam patiesībā - esot kopā ar kādu, tas nav iespējams. Otra cilvēka klātbūtne nepārvarami ietekmē - tā gan nespēj mainīt mūsu rakstura pamatlietas, ja vien īpaši necenšamies to darīt, bet sīkus elementus gan, un to mēs ikdienā vienkārši saucam par komunikācijas veidu. Atkarībā no otra cilvēka īpatnībām / īpašībām, mēs savā masku krātuvē piemeklējam attiecīgajam brīdim, apstākļiem un noskaņojumama optimālāko. Savu īsto būtību varam redzēt tikai tad, kad esam vienatnē paši ar sevi. Bet tad mēs esam garlaicīgi, jo būtībā viss slēpjas tajā, ka tieši apkārtējie liek mums "ekspresēt" sava rakstura šķautnes - tikai katrs cilvēks vienu vai otru, vairāk vai mazāk. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}