[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in the "Bezjēgas orākuls" journal:| Janvāris 30., 2023 | |
|---|---|
| 19:44 [Link] | Nedaudz kauns, bet tikai šajās brīvdienās uzzināju par tāda lieliska mūziķa Rick Feds eksistenci. Atliek aiziet uz EDMV bungu spēles skolotājas dzimšanas dienas ballīti un nokļūsti koncertā, kur uzstājās visi labākie. Sākot ar Arta Oruba hipnotisku bungu solo, turpinot ar uzlecošajām zvaigznēm, čellu/bungu ansambļa ''The Chairmans'', jau minēto Rick Feds un beidzot ar Reini Sējānu un grupu ''Instrumenti'' pilnā sastāvā. Tomēr, tieši Rick Feds uzrunāja visvairāk. Čalis no Saldus, kas daudz laika pavada ASV, ir kļuvis tur samērā pazīstams, bieži uzvarot konkursos un pelnot atzinības. Kritiķi teikuši, ka viņš veido pavisam jaunu mākslas formu. Kombinējot elektronisko mūziku, ar tradicionālajām bungām, bītiem, sampliem un vizualizācijām. Ļoti futūristiska uzstāšanās, kas pārgāž tev pār galvu pasaules elpu un tehnoloģiju iespējas. Noteikti ir jāskata kopā ar vizualizācijām, viena pati mūzika būs tikai puse efekta. Sīkāk par viņu: https://rickfeds.com/ Mūzika: Rick Feds/Una Daniela - Chill Vibes |
| Decembris 2., 2022 | |
| 09:26 [Link] | Turpinot mūzikas tēmu. Biju patīkami pārsteigts izdzirdot norvēģu blekmetāla klasiķu Darkthrone jaunāko albumu Astral Fortress. Pēc visādiem līkloču ceļiem, eksperimentiem ar pankroku un trešmetālu čaļi ir atgriezušies pie saknēm. Ir tik patīkami 2022. gadā izdzirdēt albumu, kas skan ļoti tuvu tam, kā šī grupa skanēja pirms 30 gadiem. Tomēr, 21.gs. nav noliedzams un kvalitāte ierakstam ir nesalīdzināmi augstāka kā toreiz. Tas arī padara šo ierakstu mūsdienīgāku. Arī kopējais spēles temps ir lēnāks nekā prasītu klasiskie norvēģu bleķa kanoni. Albumu var paklausīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=fL2EFIo Mūzika: Darkthrone - The Sea Beneath the Seas of the Sea |
| Decembris 1., 2022 | |
| 14:50 [Link] | Tikai tagad sapratu, ka viena no labākajām latviešu roka mīlas dziesmām varētu būt Heaven Grey 1998.gada gabals ''I'm standing in rain''. Nedaudz kokainā, bet labi saprotamā angļu valodā no viņu pirmā albuma, kas viņiem atnesa lielāko slavu. Viss albums, starp citu, dzirdams iekš youtube: https://www.youtube.com/watch?v=gJbwanb Mūzika: Heaven Grey - Life |
| Septembris 8., 2022 | |
| 16:24 [Link] | Vēlēšanas nāk virsū ar joni un šajā sakarā vesela čupa parodoksu vērojami. Vieni no lielākajiem zaudētājiem jau pirms vēlēšanām ir NA. Viņu tradicionālā retorika un idejas vairs nav viņu ekskluzīvs monopols. Kopš 24. februāra liela daļa no viņu tradicionālā repertuāra ir kļuvusi par meinstrīmu koalīcijas partiju vidū. Zaudējot monopoltiesības uz saviem galvenajiem trumpjiem viņiem būs grūti atrast kaut ko citu ar ko likt balsot par sevi. Turklāt citi par to ne vien runā, bet pat dara. Uzvaras stabu nojauca liberāli kreisā Rīgas Dome. OMD atjaunoja vēl lielāki liberāļi no Attīstībai/Par. Nebūšu pārsteigts (vīlies gan), ja ''atkrieviskošanas'' kampaņai uzņemot apgriezienus, sāksim dzīvē īstenot Aivara Gardas gadsimtu mijā izdotajā leģendārajā avīzē ''DDD'' paustās idejas. Tags: eksistenciālisms |
| Aprīlis 29., 2022 | |
| 16:39 [Link] | Ar cieņu apbrīnu sekoju līdz Mariupoles aizstāvju cīņām. Azovieši, ar savu cīņu jau divus mēnešu ilgā ielenkumā, ir sev uzcēluši varonības pieminekli. Pirms kādiem gadiem kāds Latvijas medijs viņus pasludināja par nacistiem...Viņi šai kaujai gatavojušies jau kopš 2014. gada, vīri ar stingru pārliecību, kuru fanātisms 21.gs. pasaulē daudziem nav saprotams un pieņemams. Būtu sen padevušies un visiem būtu miers...Nevar gan noliegt, ka viņiem ir ļoti labs PR. Vispār informatīvajā laukā Ukraina pārliecinoši uzvar jau no pirmajām dienām. Šeit piemēram uzrunājošs klipiņš par pulka Azov kaujām: https://www.youtube.com/watch?v=svwm2F1 Mūzika: Skyforger- Lepnums un spīts |
| Aprīlis 4., 2022 | |
| 14:04 [Link] | Atceros kā 2015. gadā un arī vēl pavisam nesen visa progresīvā Eiropa lamāja Poliju, ka tā nepietiekoši entuziastiski uzņem Sīrijas '' kara bēgļus'' un visādi nesmuki izrunājās šajā sakarā. Tagad Polija rāda priekšzīmi visai Eiropai, tā ir uzņēmusi jau vairākus miljonus Ukrainas kara bēgļu un būtu gatava uzņemt vēl. Tomēr, pat tik lielai valstij kā Polija ir sava kapacitāte. Arī paši bēgļi ir īsti kara bēgļi, lielākoties sievietes un bērni, kas dodas uz tuvāko drošo valsti. Nevis jauni un spēcīgi tēvaiņi, kas tik ļoti nobijušies no kara, ka šķērsojuši puskontintentu.
Tags: eksistenciālisms |
| Marts 11., 2022 | |
| 14:11 [Link] | Pēdējo nedēļu notikumi daudzus ir pārsteiguši pilnīgi nesagatavotus. Daudzu iedomātā, mierīgā pasaule ir pilnībā sagruvusi. Daudzi jau trešo nedēļu ir iegrimuši bezcerībā un nespēj atiet no šoka, sašutumā veroties uz tiem, kas uzdrošinās turpināt dzīvi. Nu ko lai saka. Esiet sveicināti realitātē! Jāsaka, ka faktiski visu savu apzināto mūžu man nav bijušu nekādu ilūziju pret Krieviju. Vienmēr esmu uzskatījis, ka tādā vai savādākā formātā, bet karš ar Krieviju ir neizbēgams. Savā laikā tāpēc esmu saukāts gan par nacionālistu, gan par rusofobu. Ilūzijas zuda jau agrā bērnībā pateicoties manai omei (lai vieglas viņai smiltis). Viņa bija spilgts Ulmaņlaiku paaudzes produkts, kas apzināta vecumā bija piedzīvojusi valsts okupāciju, 2. pasaules kara notikumus, sekojošo staļinismu un kolonizāciju, kas gan tiešā, gan netiešā veidā bija ietekmējis visas ģimenes dzīvi. Lielā mērā kā tiešas kara un staļinisma sekas bija neizdevusies laulības dzīve un divu dēlu traģiski īsie mūži. Viņa daudz man stāstīja gan par savu bērnību, gan kara laiku un arī viņai nebija šaubu, ka nedrīkstam zaudēt modrību. Tajā pašā laikā mani fascinēja viņas optimisms un nesagraujamā ticība Latvijai un tās nākotnei. Viņa nekad nelamāja valdību, pat ja bija par ko. Jau vēlāk, 2000.gadā, vecāki mani iekārtoja jaunsardzē. Lai man būtu kāda ārpusmājas aktivitāte un fiziska slodzīte. Tā laika ZS Štāba bataljonā ar jaunsargiem daudz strādāja, tobrīd vēl gana dzīvie, latviešu leģiona veterāni. Tur manu pārliecību tikai nostiprināja, jo tie visi 70+ gadīgie onkuļi bija gatavi iet un cīnīties vēlreiz, ja vajadzētu. Turpmākie soļi ar studentu militāro apmācību un dienestu zemessardzē jau bija mana apzināta izvēle, lai iegūtu praktiskas zināšanas, kas palīdzētu īstenot omes novēlējumu - saglabāt modrību. Līdz ar to, šobrīd jūtos diezgan mierīgs. Par savu un savas ģimenes rīcību potenciālajā x stundā viss ir puslīdz skaidrs. Tags: eksistenciālisms |
| Februāris 15., 2022 | |
| 10:39 [Link] | Sieva paņēma slimības lapu un aizbrauca padzīvot 5 dienas viena pati Liepājā. Lai neko nedarītu un nedomātu. Pati sev diagnosticēja izdegšanas sindromu, kas turklāt ir jau kādu laiku. Galvenais tagad ir atgūt spēkus un motivāciju, lai var jēdzīgi pabeigt semestri. Vasarā tad varēs domāt, ko tālāk. Labi, ka skolas direktore ir pretīmnākoša un pat spieda tā rīkoties, jo pati decembrī bija tādā pašā stāvoklī. Diezgan liels izaicinājums mums visiem. Kopš esam kopā, sieva nekad nav bijusi tik ilgi prom no ģimenes un arī mēs ar meitu nekad neesam tik ilgi palikuši divatā. Mūzika: Batyhuska- Русь Православная |
| Februāris 12., 2022 | |
| 23:27 [Link] | Visas loģiskās pazīmes liecina, ka karš ir neizbēgams. Tam arī jāpieiet loģiski un jāgatavojas vissliktākajiem scenārijiem. Tomēr, gribas paļauties uz dažu latviešu analītiķu teikto, kuru viedokli respektēju, ka tas ir Putina blefs un šantāža, lai ar kara draudiem piespiestu Eiropu uz sev izdevīgiem noteikumiem. Tas var iet pat tik tālu, ka Krievijas tanku kolonnas uzsāk kustību un apstājas metru no robežas, to nešķērsojot. Šajā kontekstā gribu pieminēt Krievijas muzikālo duetu IC3PEAK, kas ir pēdējo gadu drosmīgākā grupa Krievijā. Sākot jau ar slaveno klipu, kur ņirgājas par omoniešiem un dzer asinis uz kremļa fona. Šķiet gan, ka pēdējo divu gadu laikā, viņu aktivitāti tomēr drusku piežmiegusi pandēmija, režīms vai uztraukto vecāku komitejas. Iespējams, ka viss kopā. Šis gabals kā reiz par Krievijas militārismu un pontošanos: https://www.youtube.com/watch?v=xqohApD Mūzika: IC3PEAK - Грустная Сука |
| Februāris 11., 2022 | |
| 08:26 [Link] | Sieva vakar skolā piedzīvojusi nervu sabrukumu...lai arī šodien ir atpakaļ klasē, aiziešana no skolas tagad ir jautājums kad, nevis vai. It sevišķi tāpēc, ka reiz jau aizgāja no darba skolā. Tiesa gan, nozari toreiz nepameta. Konkrētā piektā klase ir nevis elitārākās Latvijas mūzikas vidusskolas audzēkņi, bet gan mazgadīgo kolonijas kontingents. Vecāku galēji pāraprūpēti bērni, mazas zvaigznītes, kas uzskata, ka to vienīgais pienākums ir mirdzēt. Nekāda normāla komunikācija neesot iespējama, jo visi nemitīgi ''kačā pravas''. Vienam radinieks esot prokurors, vēl kādam ''tētim ir sakari''...un tas viss 11-12 gadu vecumā! Lai arī sievai ir liela pieredze darbā ar mazākumtautību klasēm, šī krievu klase viņu burtiski piebeidz. Pēdējais gads ir bijis ļoti smags. Pērn vasarā, ļoti skaistā un iedvesmojošā izlaidumā, atvadījās no sava 3. kursa, bet rudenī tika iemesta ellē pie šīs 5. klases. Covid spriedze un haoss skolās to tikai pastiprina. Viņa ļoti cenšas pati sevi motivēt, lasa pašpalīdzības grāmatas, noklausījusies desmitiem iedvesmojošu ''podkāstu'' un visādu gudru lekciju, bet tas prasa aizvien lielāku piepūli, nezinu cik ilgi viņa izturēs. Mūzika: We lost the sea- A Gallant Gentleman |
| Februāris 4., 2022 | |
| 18:15 [Link] | Pēdējie divi gadi ir diezgan radikāli izmainījuši sabiedrības sociālu struktūru un paradumus. Tai skaitā sociālās dzīves. Daudzās aprindās runāt par kaut kādu ciemošanos vai tusiņu labākajā gadījumā ir sliktais tonis, bet sliktākajā pārmetums bioloģiska uzbrukuma plānošanā. Manu sievu, kas ir diezgan atvērta un sociāla būtne, tas ietekmējis diezgan smagi. Visu laiku pārdzīvo, ka mums nav tādu labu ģimenes draugu ar kuriem varētu kopā braukt ceļojumos, rīkot tusiņus vai kā citādi pavadīt laiku kopīgi. No otras puses, pārdomājot šo tēmu, jāsecina, ka tam ir savi iemesli. Liela daļa mūsu paziņu vai draugu ir totāli darbaholiķi vispār bez brīvā laika un otra daļa ir sirdī lieli mākslinieki ar pilnīgi neprognozējamiem grafikiem un dzīvesveidiem. Tie kādā brīdī iebrāžas pie tevis kā komēta, saceļ lielu jezgu un jau drīz pazūd tālāk. Tags: eksistenciālisms |
| Februāris 2., 2022 | |
| 08:36 [Link] | Paturpinot iepriekšējo ierakstu ir jāsaka, ka mana darba vieta ir viena no nedaudzajām valsts iestādēm, kas sākusi apjomīgu iekšējas reorganizācijas un pārbūves procesu bez rīkojuma no augšas. Lielā mērā tā ir iestādes vadītāja personīga iniciatīva un vīzija balsoties uz ilgu gadu pieredzi nozarē un arī labākajiem Eiropas piemēriem. Galvenie mērķi ir padarīt sistēmu efektīvāku, samazināt nevajadzīgu birokrātiju un padarīt iestādes darbu sabiedrībai pieejamāku un saprotamāku. Pašai pārmaiņu idejai un pamata uzstādījumiem piekrītu. Var diskutēt vai ir izvēlēts labākais veids kā to realizēt. Visu pārmaiņu blakne ir daudzu darbinieku aizplūšana, kas vairs neredz sev vietu jaunajā sistēmā vai arī kuru personīgās ambīcijas netiek ņemtas vērā. Sāpīgs jautājums arī ir atalgojums, kuru gan daļēji ir izdevies uzlabot. Tomēr, atšķirība starp atalgojumu līdzīgas kategorijas amatiem valsts iestādēs un privātajā sektorā joprojām ir grandioza. Tagad arī jūtama atšķirība atalgojumā ir pat starp mums un Rīgas domes struktūrām uz kurām ir aizgājuši vairāki darbinieki. Visa tā rezultātā darba kļūst tikai vairāk, jo jaunu kadru piesaiste nevedas tik labi kā gribētos. To atkal ietekmē jau minētā atalgojuma problēma. Nebeidzams riņķa dancis. Sabiedrība vēlās efektīvu un spēcīgu valsts pārvaldi, bet neviens spējīgs un labi izglītots vadītājs neies strādāt valsts pārvaldē par esošo atalgojumu. Atalgojuma celšana ir ļoti smags un ilgs process, jo sabiedrība uzskata, ka ierēdņi zog un nekas viņiem vispār nepienākas. Tad nu nāk tikai visādas viduvējības, kas arī vada un būvē valsti... Tags: darbs, eksistenciālisms |
| Janvāris 21., 2022 | |
| 14:56 [Link] | Pirmo reizi mūžā nevis pats meklēju, bet saņēmu konkrētu darba piedāvājumu. Aicinājums atgriezties pie muzejiem un pētniecības. Neko vēl neesmu atbildējis, bet pieklājīgi atteikšos. Pirms dažiem gadiem vēl būtu nopietni domājis. Tagad, pēc diezgan smagas cīņas, gan pašam ar sevi, gan ar priekšnieci ir atrasts līdzsvars un perspektīva. Šobrīd faktiski esmu nodaļas vadītājas vietnieks ar diezgan drošu kļūšanu par vadītāju viena vai max. divu gadu laikā. Nerunājot par to, ka šī ir tā nozare kurā šobrīd sevi redzu un kopumā darbs patīk. Arī algas pielikums kultūras iestādēs beidzot sagaidīts. Jāpiebilst gan, ka iestāde šobrīd iet cauri ļoti sarežģītam, bet interesantam reorganizācijas un iekšējas pārbūves procesam. Tam līdzi nāk arī diezgan apjomīga kadru aizplūšana no iestādes, kas Latvijas kultūras mantojumam noteikti nenāk par labu. Skaidrs arī tas, ka muzejam ar pētnieka atrašanu ies grūti. Tajā nozarē pētnieku pirmspensijas vecumā praktiski nav. Tad ir jāņem kāds zaļš gurķis no fakultātes un jāapmāca viņš no nulles, bez nekādas garantijas, ka pēc gada vai diviem nepaceļ cepuri. Pētniekam vajag diezgan specifisku īpašību un prasmju kopumu. Arī man īsti nav. Tags: eksistenciālisms |
| Janvāris 10., 2022 | |
| 19:18 [Link] | Runājot par plānotojām Krievijas un ASV sarunām jābrīnās, ka nekur neparādās salīdzinājums ar Molotova - Rībentropa paktu Nr.2, kas tas pēc būtības ir. NATO un Krievija sadalītu Eiropu ietekmes sfērās. Vēl vairāk brīnos par to, kāpēc vispār ar šādiem piedāvājumiem tik ilgi auklējās un vispār ir gatavi nopietni apspriest. Kādā angliski rakstošā interneta avotā manīju labu formulējumu: As long as Washington does not say clearly that it rejects all and any Russian demand about the security arrangements in any NATO member, Putin’s team is winning. Because if the White House’s response to the demand to give half of Europe to Russia is “we’ll see where it takes us,” the alarm among members of the alliance is growing. Alarm not about the Russians, but about the Americans — a position everyone had hoped not to be in after the upheaval of the last American presidency. We know what the Russians want, but we are confused about what the Americans want. Vienīgais loģiskais skaidrojums būtu, ka tā ir apzināta, ASV organizēta, šoka terapija Eiropai, lai tā beidzot sāktu nopietni domāt pati par savu aizsardzību. Bet tādā gadījumā tā ir ļoti riskanta taktika, it sevišķi mūsu reģionam. Tags: eksistenciālisms |
| Decembris 30., 2021 | |
| 15:50 [Link] | ''Jākonstatē, ka pandēmija ir novedusi Rietumu pasauli līdz šī gadsimta lielākajai morālajai katastrofai, kad pēkšņi atklājās, ka cilvēki labprāt pieņem citu cilvēku izraidīšanu no sociuma un viņu diskrimināciju, ja vien viedokļu līderi pasaka, ka tā drīkst, tas neesot nekas nepareizs, un šo neglīto rīcību var pamatot ar kādu sev glaimojošu attaisnojumu.'' https://neatkariga.nra.lv/komentari/ben Tuvojoties gadumijai nenāk par sliktu padomāt par to, kur esam nokļuvuši pēdējo divu gadu laikā un kā dzīvot tālāk. Latkovskis nav Veidemane, žults un zākāšanās tur nav, tikai loģiskas pārdomas. Tags: eksistenciālisms |
| Decembris 22., 2021 | |
| 11:12 [Link] | Par godu vakardienas saulgriežiem. Esmu jau rakstījis par diviem virzieniem latviešu folk un postfolk mūzikā. Nedaudz izvērsīšu šo stāstu un pielikšu piemērus. Pirmais virziens ir nosacīti laikmetīgs, ļoti eklektisks, nekautrējoties jaukt kopā latviešu un citu valstu tradīcijas. Ļoti labi to ilustrē populārā grupa ''Tautumeitas'', kas arī saņēmušas kritiku no konservatīvās sabiedrības daļas par teju vai ''svētuma zaimošanu'', atļaujoties folkloru izvest ārpus ierastajiem priekšstatiem. Dziesmu teksti joprojām sakņojas latviešu folklorā, bet aranžējums, izpildījums un nereti arī videoklips piešķir tekstam pavisam citu jēgu. Tāda ''Pasaules mūzika'' ļoti labā kvalitātē, ļoti lipīga un ārzemju auditorijas ļoti uzrunājoša. Pavisam svaigais šī gada saulgriežiem veltītais singls un klips: https://www.youtube.com/watch?v=6yrgCey Man gan daudz labāk patīk uz iepriekšējiem saulgriežiem tapušais klips, kas ļoti uzskatāmi sajauc kopā folklorā balstītu tekstu, senos arhetipus ar laikmetīgām tehnoloģijām un pat nedaudz futūrisku atmosfēru: https://www.youtube.com/watch?v=IvK33Rn Otrs virziens ir nosacīti konservatīvais, kur dominē minimāli apdarināta folklora un diezgan minimālistisks instrumentālais izpildījums. Piemēram izvēlējos žanra klasiķus un folkloras kustības pionierus Latvijā ansambli ''Skandinieki''. Joprojām milzīgas autoritātes folkloras žanrā. Ansamblis nesaraujami saistīts ar Staltu dzimtu, tagad jau pat trešajā paaudzē un savā dzīvē īsteno folkloras būtību: liela ģimene, kas mutvārdu tradīcijas nodod no paaudzes paaudzē. To palīdz īstenot arī pēdējo ~20 gadu laikā stabilais un praktiski nemainīgais sastāvs, kas ir faktiski kļuvis par lielu ģimeni. Tas palīdzējis saglabāt nemainīgu kvalitāti un idejisko virzienu. Videoklips veltīts pērnajiem saulgriežiem un priekš Skandiniekiem ir pat gana novatorisks ar tradīciju nestandarta interpretācijām. https://www.youtube.com/watch?v=SdFP-j_ Tags: eksistenciālisms, ko es redzēju |
| Decembris 16., 2021 | |
| 08:03 [Link] | Kā jau varēja prognozēt, abi mani vecāki saslimuši ar covid. Kaut gan simptomi jau ilgāk kā nedēļu, testu veica tikai pirms dažām dienām. Kopumā simptomi gana viegli un iet jau uz atveseļošanās pusi. Mātes pārliecība kļuvusi tikai stiprāka, ka viss ko viņa stāsta ir izrādījusies taisnība. Imūnsistēma strādā un tāds parasts vīrusiņš vien ir, jo jaunībā sanācis slimot daudz nopietnāk. Tas jau gan ir fakts, ka kopš māte nopietni praktizē cigun vingrošanu, visus austrumu meditācijas un elpošanas vingrinājumus, viņa nav nopietni slimojusi. Kaut gan kopš dzimšanas ir bijusi ar diezgan vāju veselību un bieži slimojusi, pat slimnīcās un sanatorijās. Izrādās, ka arī covid būtiski neķer. Tags: eksistenciālisms |
| Decembris 9., 2021 | |
| 13:53 [Link] | Lai arī negribu, tomēr atkal jāraksta par Covid lietām, jo klusēt un ciest nav risinājums. Es saprotu, ka epidemioloģiskā drošība un slimnīcu noslodze ir pēdējo gadu valsts prioritāte Nr.1, kuras sasniegšanai drīkst maksāt jebkādu cenu un potenciāli upurēt valsts nākotni. Visu varētu pieciest, tikai ne to, kas notiek izglītības nozarē. Ceturtās klases audzēkņi pēdējos divus gadus nav piedzīvojuši normālu, nesaraustītu mācību procesu. Otrās klases audzēkņi tādu nav piedzīvojuši vispār un īsti nezin kas ir normāla skolas ikdiena. Ar skolotājiem tas pats. Apbrīnoju tos, kam par spīti visām maskām, bezgalīgo testēšanas procesu organizēšanas, periodiski nokļūstot kontaktpersonu statusā vēl spēj veikt savu tiešos pienākumus. Pie tā visa vēl arī cenšoties ieviest ''kompetenču izglītību''. Tas, ka daudzās skolās tagad, pedagogu trūkuma dēļ, stundas vienkārši nenotiek, ir vēl viens sāpīgs jautājums. Visi no viņiem nebūt nav sektanti vai tumsoņas. Daudzi jau gadiem ir strādājuši faktiski izdeguši, skolās turējušies tikai bērnu vai vadības lūgumu dēļ, tagad sagaidījuši pēdējo pilienu un pasūtījuši visus dirst. Nevar mūžīgi apelēt pie cilvēka patriotisma vai pienākuma apziņas, ja tam neseko konkrēti darbi. Lielākais paradokss visā ir tas, ka valdība aktīvi aicina celt sabiedrības izglītības līmeni, medijpratību un visādas labas lietas, bet ar darbiem veicina tieši pretējo. Faktiski radot paaudzi kurai būs milzīgu zināšanu robi daudzās jomās. Tā mēs vēl ilgi cīnīsimies ar tumsonību, sazvērestības teorijām un stulbumu. Var jau visu atbildību novelt uz stulbajiem antivakceriem. Var jau uzskatīt, ka salīdzinot ar to, kas notiek slimnīcās, nekur citur valstī problēmu nav. Manuprāt, tā tomēr ir tāda vēlmju domāšana. Tags: eksistenciālisms |
| Decembris 1., 2021 | |
| 08:36 [Link] | Nevaru īsti saprast vai ir jēga un motivācija turpināt atrasties cibā. Kopš 2006.gada, kad tā brīža draudzenes aicināts, šeit piereģistrējos ir daudz ūdeņu aiztecējis. Par personības attīstību un izmaiņām pat nerunājot, divi pilnīgi atšķirīgi cilvēki. Jau kopš paša sākumā atrados šeit tikai dažu cilvēku dēļ, kuru domas man šķita svarīgas un kurus bija interesanti palasīt. Izņemot šos dažus cilvēkus, visa pārēja ''frendliste'' ir izdzēsusies vai klusē jau gadiem. Vēl padomāšu. Bet kamēr domāju, gribu ieteikt palasīt šo Šveices zinātnieku pētījumu, kur pilnīgā nopietnībā ieskicēts kādam jābūt katra patērētāja Eiropā pienesumam, lai uz apmēram 2050.gadu samazinātu “karbona pēdu” līdz 2,9 t CO2 gadā uz cilvēku, kā to nosaka Parīzes vienošanās. Varam padomāt par saviem ikdienas paradumiem un par to no kā esam gatavi atteikties pasaules glābšanas dēļ. Īss pētījums kopsavilkums latviski. Pārtika un higiēna : duša x 3 nedēļā līdz 8 minūtēm vienā reizē; veļas mašīnas darbināšana x 2 reizes nedēļā līdz 1 stundai vienā reizē; vistas gaļas ēdieni x 2 reizes nedēļā līdz 100 g vienā reizē (10,4 kg gadā); siers 1 reizi nedēļā pa 25 g (līdz 1,3 kg gadā); Kafija – aizliegta. Sports un izklaide: nodarbības uz skrejceliņa – 3 reizes nedēļa pa 30 min; TV un internets līdz 2 st katru dienu; datorspēles, videospēles – aizliegtas. Apģērbs: 2 džinsu pāri un 2 krekli gadā. Ceļojumi: 1 pārlidojums gadā; nobraukums ar elektrotransportu 5000 km gadā. Kopsavilkuma avots:https://www.lesechos.fr/idees-deb Pats pētījums te:https://www.credit-suisse.com/about-u Tags: eksistenciālisms |
| Novembris 17., 2021 | |
| 10:23 [Link] | Pēc dokumentālās filmas ''Homo Sovieticus'' noskatīšanās paliek druku baisi un sāk mākt sliktas priekšnojautas. Par Latviju un visu bijušo Padomju bloku viss ir skaidrs. Padomju cilvēks joprojām ir dzīvs un tāds būs vēl daudzas desmitgades. Tam jau vairs nav pat sakara ar piedzimšanu un dzīvošanu padomju apstākļos. Tas ir domāšanas un uzvedības modelis, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē. Savukārt filmas beigās rādītie piemēri no Vācijas liek apšaubīt tēzi par VDR sabrukumu un tā apvienošanu ar Rietumvāciju. Varbūt ir otrādi un Rietumvācija tika pievienota Austrumvācijai? Kā savādāk izskaidrot Ļeņina pieminekļu atklāšanu Vācijā, grandiozas 9. maija svinības un vācu pensionāru aktīvu iesaisti Putina baikeru klubiņā. Pirms 30 gadiem visi cerēja, ka rietumu kultūra pārņems visu bijušos Austrumu bloku un ātri uzvarēs. Tagad izskatās, ka tā vietā, padomju domāšana un ideoloģija pa dažādiem ceļiem nokļūst rietumos. Tur viņai ir auglīga augsne, jo vārdos jau viss skan skaisti un rietumeiropiešiem nav nekādas imunitātes pret to! Filmu vēl kādu laiku varēs noskatīties replay.lsm. Iesaku. Mūzika: Therion- The siren of the woods |