friends [entries|archive|friends|userinfo]
vistu_zaglis_la

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Oct. 10th, 2026|09:54 pm]

scope
Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 20:
Ūdensvada "ievilkšana", turpinās betonēšanas darbi un ceļu izbūve dažādās stadijās.
( ... )
linkpost comment

[Oct. 10th, 2026|09:50 pm]

scope
Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 19:
Ūdensvada "ievilkšana", gāzesvada pārnešana, nelāgs atgadījums ar augstsprieguma kabeli, turpinās ceļu izbūve dažādās stadijās.
( ... )
linkpost comment

Orificial numbness [Oct. 9th, 2026|04:21 pm]

unknown_entity
[Tags|, ]

Ir - grāmata. Uz papīra. 50+ gadus veca, ar rakstāmmašīnu iedauzīta, krievu valodā. 40lpp teksta ar piezīmēm, rakstītam ar roku, atlikušais rasējumi un fotogrāfijas.

Vajag - oriģinālo tekstu digitalizēt un pārtulkot. Abus vēlams lateksā.

Obļa, lielo valodnieku mudeļu tēma tak!

Pieejams līdzpilots (beisiks), laikam ar chaddžībīdī fōnā. Ok, parotaļāsimies.

Pirmā pieeja - iemetam 80MB merdžotu pēdēfu. "Eu, dahuja tehniska kontenta, ņem tev pirmās 3 lapas". Atgriež pirmo 3 lapu pirmos paragrāfus iemestus vienā lateksā. "Eu, visa dokumenta dabūšanai man nāksies procesēt visu dokumentu!". Nu ja, kas no tevis arī tika prasīts. Mauc davaj!
"Nevaru, man ir tikai imidžu pleisholderi!". Kādi, nah, pleisholderi?
"Nu šitādi!: ![][image_...] ..."
"Lai turpinātu, man vajag PDFu ar OCR overleju. Vai JPEG/PNG. Vai zipu ar skeniem." Hmm, ok. Ņem zipu. Zipi nav atļauti. Ok, reneimojam uz .txt, iemetam ar komentu "reneimo uz zip un atpako". Apēda.
"Eu, toč zips! Un katra lapa atsevišķi! Tagad gan varu maukt!" Nu, mauc tad.
"Nevaru, biš par daudz. Varu pa daļām". Nu mauc tad cik vari
"Še pirmās 3 lapas. Un, pie reizes, zips, ar kuru strādāju. Tagad varētu maukt veselas 10, man būt domāt!". Nu, mauc.
"Še nākamās 3 lapas" Eu, pag, tu solīji 10?
"Nevaru tik daudz. Še nākamo lapu OCR". Tikai OCR? Bez tulkošanas? Fajn, izvilksim tekstu, tad tulkosim.
"Reku nākamās 5 lapas! Un reku visas iepriekšējās, ko es iemanījos no arhīva izvilkt" A kur OCR?
"A es nevarēju OCRot, jo lapas nav izvilktas no arhīva". Kā nav izvilktas. A ko tu man rādi? Davaj OCRo!
"Ok, reku teksts. 4. lapa. 2.lapas bilde. 7. lapa. 10.lapas bilde..." Bļa. Nu poh, derēs arī tā, pats salīmēšu. Mauc nākamās
[..]
"Nevaru OCRot, jo nav bildes izvilktas" Nu izvelc
"Izvilku. Reku visas bildes. Un reku arhīvi, kurus es izmantoju. Un reku svaigākās bildes". ok, ok, mauc tālāk
"Nevaru OCRot, jo nav bildes izvilktas" Nu izvelc
"Izvilku. Reku kaudze ar bildēm.". okok, turpini OCRot
"Nevaru. Bildes sliktas" A iepriekšējās bija ok? Mēģini vēlreiz
"OK, reku 4 lapas, kuras es sapratu, par spīti tam ka dažas rindas teksta ar pelēku hailaiteri pārietas, bet šo vienu, visasāko lapu, nu nevaru. Teserakts saplīsis". Pamēģini ko citu
"Pamēģināju, tagad pārējās 4 lapas nelasās. Bet tā viena nolasījās ok". Nu noskenē vēlreiz
"Nevaru, vajag krieviski protošu OCR endžinu. Piemēram PaddleOCR-RU, EasyOCR-RU, ABBYY vai Teseraktu ar krievu bibliotēku". A kā tu atpakoji pirmās 15lpp?
"A es neveicu OCR. Es tikai minēju un piemeklēju latīņu alfabētā līdzīgos ķeburus. З kā 3, П kā N, utt". WTF?
"Nu pirmajās lapās bija maz teksta, pēdējās pisecpisec sarežģīti. Man laikam no sākta gala vajadzēja pabrīdināt, ka es nemāku". Hmm, nu iedod tad vismaz to tekstu, ko tev izdevās atpazīt.
"OmpaBa B COGpaHHOM BATE M300paxeHa." Mzoorahena? Ņiherase. Parādi tekstu no 3. lpp
"Блок управления предусматривает выполнение следующих операций:" Hnnngh! Parädi pirmo lapu, kuru nevarēji OCRot
"B IEHTPAJIBHOM OTBEPCTHM 3€DKANa IOMEMAETCSA. Starp citu, kopsavilkumā tā lapa apraksta a,b un c". BĻĀĀĀĀĀĀ!

P.S. "I don't want to fabricate pages 15–20. They must first be extracted from the source scans"
P.P.S. "I still love you"
linkpost comment

pspr [Oct. 8th, 2026|09:47 am]

jan09
Praktiskie soļi pensionāram Rīgā

"Praktiskie soļi pensionāram ar ~300 EUR pensiju Rīgā:

- Atrodi divus kopdzīvotājus — brāli, māsu, senu draudzeni, bijušo darba kolēģi. Cilvēku, kuru pazīsti un kuram uzticies.
- Kopīgi apvienojiet mājokļus vai īrējiet vienu — trīs cilvēkiem 48 m² divistabu dzīvoklis ir ekonomiski optimāls modelis. Ja vienam no jums pieder dzīvoklis, pārējie pārceļas pie viņa.
- Katrs individuāli piesakies trūcīgā statusam Rīgas Sociālajā dienestā.
- Piesakies mājokļa pabalstam ar visiem komunālo pakalpojumu rēķiniem.
- Regulāri saņem ES pakas Latvijas Sarkanā Krusta izdales punktos.
- Noformē personalizētu e-talonu bezmaksas sabiedriskajam transportam.
- Reģistrējies pie ģimenes ārsta kā trūcīgais — pacientu iemaksas atceļ, kompensējamie medikamenti bez maksas.

Vientuļš pensionārs Rīgā ar 300 eiro pensiju izdzīvot nevar. Viņa mēneša deficīts ir 54 eiro, gada — 648 eiro. Šis ir izdzīvošanas režīms, kas noved pie veselības pasliktināšanās, sociālās izolācijas un priekšlaicīgas institucionālās aprūpes.
Trīs pensionāri, kas dzīvo kopā un izmanto visus pieejamos atbalsta mehānismus, var izdzīvot. Katram mēnesī paliek 131 eiro rezerve — nauda medikamentiem, apģērbam un kultūrai."

PS - kas notiek, ja nesanāk ievērot šos parktiskos soļus:
"...Deficīts −54 EUR mēnesī. Gada laikā tas ir −648 EUR — praktiski divu mēnešu pensiju iztrūkums.
Ko tas nozīmē realitātē? Pensionārs sāk taupīt uz medikamentiem (izlaiž devas vai izvēlas lētākas alternatīvas), samazina apkuri ziemā (dzīvo aukstumā), pārtiku pērk zemākas kvalitātes, atsakās no higiēnas precēm. Pēc dažiem gadiem šī izdzīvošanas režīma parādās veselības problēmas — hipotermija, nepilnvērtīgs uzturs, novājinājums, neārstētas hroniskas slimības. Tas savukārt rada lielākas izmaksas veselības sistēmai un noved pie priekšlaicīgas institucionālās aprūpes nepieciešamības."

https://ekonomists.lv/vai-pensionars-riga-var-izdzivot-ar-300-eiro-pensiju/
linkpost comment

veg [Oct. 8th, 2026|08:31 am]

jan09
Vai esi gatavs?

"Ja lauksaimnieks zina, ka viņam ir garantēts tirgus, viņš būs gatavs šo produkciju audzēt un tā būs pieejama arī tā sauktajā X stundā, tādēļ ļoti būtiska loma ir pašvaldību, valsts iestāžu un armijas pārtikas iepirkumiem. Tā ir valsts svira, ar kuru var radīt konkrētu pieprasījumu – cik kartupeļu, burkānu vai citu produktu vajadzīgs, un panākt, lai iepirkumos primāri izvēlas vietējo produkciju. Valsts tērē savu naudu, un katram labam saimniekam jādomā, kur tā aiziet. Ja publiskajos iepirkumos pērkam importētu pārtiku, mēs eksportējam savu naudu.
Tomēr ir pašvaldību vadītāji, kuri labprātāk pirks importētu pārtikas produkciju, ja vien tā būs kaut nedaudz lētāka. Viņi saka: nauda tāpat ir iztērēta. Bet, ja tā samaksāta vietējam zemniekam, viņš maksā vietējam frizierim, pulciņa vadītājam un citiem pakalpojumu sniedzējiem savā novadā. Nauda turpina cirkulēt reģionā, nevis aiziet uz Poliju vai Lietuvu.
...piemēram, Zviedrijā reģionālā līmenī nopietni vērtē, kā apdraudējuma gadījumā pabarot iedzīvotājus. Aprēķina, vai reģionā vispār ir pietiekami daudz hektāru nepieciešamā pārtikas apjoma izaudzēšanai. Tas ietekmē pat lēmumus, vai konkrētu lauksaimniecības zemi drīkst atdot rūpnīcai.
Latvijā izlaide ir zem tūkstots eiro no hektāra, bet Somijā – virs diviem tūkstošiem eiro.
Lietuvā izlaide ir ap 1300 eiro no hektāra, Igaunijā izlaide no viena hektāra nav būtiski augstāka kā Latvijā."

https://www.la.lv/lauksaimnieciba-ka-valsts-drosibas-jautajums-vai-latvija-krizes-bridi-spetu-sevi-pabarot
linkpost comment

trt [Oct. 8th, 2026|08:22 am]

jan09
tā rūdījās tērauds:

"Vai pensionārs Rīgā var izdzīvot ar 300 eiro pensiju?
Par to, kā pensionāram Rīgā izdzīvot ar 300 eiro pensiju, izsmeļošu rakstu izveidojusi Ekonomists.lv redakcija. Rakstā analizēts, kā ar 300 eiro pensiju Rīgā var iztikt vientuļš pensionārs un trīs pensionāri, kas dzīvo kopā un izmanto pieejamo sociālo atbalstu.
Vientuļam pensionāram, kurš dzīvo 30 m² dzīvoklī un neizmanto pabalstus vai citas priekšrocības, aprēķinātie ikmēneša izdevumi ir aptuveni 354 eiro. Tas nozīmē 54 eiro deficītu mēnesī jeb 648 eiro gadā. Lielākās izmaksas veido mājoklis, pārtika un medikamenti.
Citāda situācija veidojas, ja trīs pensionāri dzīvo kopā, dala mājokļa izmaksas un izmanto trūcīgā statusu, mājokļa pabalstu, ES pārtikas un higiēnas pakas, kompensējamos medikamentus un citus atvieglojumus. Šādā gadījumā aprēķinātie izdevumi ir 169 eiro uz cilvēku mēnesī, bet no 300 eiro pensijas paliek 131 eiro rezerve.
Rakstā uzsvērts, ka tik lielu atšķirību rada kopīga mājokļa izmantošana un sociālā atbalsta pieejamība. Tajā aplūkoti arī ārvalstu pētījumi, kas liecina, ka senioru kopdzīvošana var samazināt izmaksas un vienlaikus mazināt sociālo izolāciju.
Ar 300 eiro pensiju vienam pensionāram Rīgā, pēc šī aprēķina, nepietiek, taču, dzīvojot kopā ar citiem un izmantojot pieejamos atbalsta mehānismus, finansiālā situācija būtiski uzlabojas.
Ekonomists.lv redakcija secina, ka vientuļš pensionārs Rīgā ar 300 eiro pensiju izdzīvot nevar, bet, dzīvojot trijatā – var. “Starpība starp abiem scenārijiem gadā ir 2 220 eiro uz vienu pensionāru. Tas nav nabadzības jautājums — tas ir informētības, sociālās organizētības un kolektīvās rīcības jautājums. Ja Latvijas pensionārs zina, kā izmantot sistēmu, un ja viņam ir cilvēks, ar kuru dzīvot kopā, 300 eiro pensija Rīgā vairs nav nāves spriedums, bet gan pietiekams pamats izdzīvošanai."

https://www.la.lv/vai-valsts-grib-lai-mes-atrak-nomirtu-tukstosiem-latvijas-pensionaru-spiesti-iztikt-ar-grasiem

"Vientuļš pensionārs ar 300 EUR pensiju Rīgā izdzīvot nevar — mēneša deficīts ir 54 eiro. Taču trīs pensionāri, kas dzīvo kopā un izmanto visus atbalsta mehānismus, var izdzīvot ar 131 eiro rezervi mēnesī. Aprēķins un pierādījumi.

Kāpēc atšķirība ir tik dramatiska
Trīs faktori kopā rada šo transformāciju:
Pirmkārt, fiksētās izmaksas dalās starp trim. Apsaimniekošana, apkure un komunālie maksājumi lielā mērā ir fiksēti neatkarīgi no cilvēku skaita mājoklī. Kad tie sadalās starp trim cilvēkiem, katra individuālā izmaksa krītas par divām trešdaļām.
Otrkārt, mājokļa pabalsts pilnībā sedz atlikušās mājokļa izmaksas. Rīgas Sociālā dienesta formula trūcīgai pensionāru mājsaimniecībai ir dāsna — apkures sezonā tā praktiski sedz visus normatīvos mājokļa izdevumus.
Treškārt, ES atbalsta pakas un veselības atvieglojumi novērš citas lielās izdevumu pozīcijas. Pārtikas un higiēnas paku vērtība kopā ir ~66 EUR mēnesī uz mājsaimniecību. Kompensējamie medikamenti trūcīgā statusa pensionāram ir bez maksas."

https://ekonomists.lv/vai-pensionars-riga-var-izdzivot-ar-300-eiro-pensiju/
link11 comments|post comment

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | later ]