| |
[Mar. 6th, 2017|12:03 pm] |
| [ | mood |
| | Grūti aprakstīt | ] |
| [ | music |
| | ]\\\\\\\\> | ] |
(mierīgā, nosvērtā balsī) Urbj, starp citu. Jau trešo stundu. |
|
|
| |
[Mar. 1st, 2017|06:59 pm] |
| [ | music |
| | Jay-Jay Johanson / Rocks in Pockets | ] |
Lūk, piemēram, cilvēki dokumentā passport par passp-rt saīsinājuši. |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2017|02:42 pm] |
| [ | mood |
| | OK | ] |
| [ | music |
| | Thievery Corporation Live on KEXP | ] |
Vispār tā kopumā es dzīvo mūziku krogos neatbalstu. Gluži pretēji, uzskatu, ka tas vispār būtu jāaizliedz. Bet Prāgas Roxy pozitīvā īpatnība ir tāda, ka tur var ērti iekārtoties dīvāniņā, priekšā pivcis, rokā cigarete, un tur fonā tev dzīvajā spēlē Thievery Corporation, un tas ir ļoti vareni, es jums teikšu.
Pasākums, starp citu, ļoti patīkams, nekādu haltūru, pieci vokālisti, nesaprotams skaits mūziķu ar nesaprotamiem instrumentiem, ģitārists, kurš pēc koncerta beigām palika grozoties pa skatuvi un manāmi nekur projām netaisījās, kamēr no aizkulisēm neparādījās basists ar alus pudeli rokā, un tas šim parāda to dzērienu un kakbe saka 'eu, nāc taču, ejam alu dzert' un šis tāds attopas un 'ā, jā, ok, ejam!', beidzot aiziet. Un arī pats koncis, pēc mazliet slinka ievada, izrādījās pilnīgi draivīgs, pat nesagribējās noskaņai nekādas dabas veltes uzpīpēt, pie Warning Shots likās, ka nabaga Roksijam jumtu nonesīs, bet par laimi nevar jau, jo Roksijs ir divus stāvus pazemē.
Vakars izdevies, vārd'sakot, dodiet vēl.
Un vēl kaut kā incanti kļuva, lūk, ārtisti uz skatuves bez kautrēšanās un ceremonēšanās pīpē savā nodabā, nu labi, pie mums [vēl] drīkst, a kā ir tajās valstīs, kur tas ir noliegts? Viņiem palūdz nodzēst? Uzliek sodu? Kā tas strādā? |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2017|03:48 pm] |
| [ | music |
| | Peter Gabriel / Habibe | ] |
Piemājas tabakērijā bija izbeigušies ierastie cigarešu papīrīši, paņēmu kaut kādus nepazīstamus. Skatos – uz kārbiņas pašā vidū uzlīme ar uzrakstu "noplēs". Nu ja jāplēš – jāplēš, noķibinu arī. Zem viņas vienkārši apaļš līmes pleķītis, uz kura, sobbsna, šī uzlīme turējās. Tas arī viss.
Sēžu tagad, vienā rokā nu jau lipīga papīrīšu kārbiņa, otrā – uzlīme ar uzrakstu "noplēs", sēžu un domāju – a kāda hrena pēc es viņu lipināju nost? Ko es tur cerēju sagaidīt? Kurā brīdī mana dzīve aizgāja tiktāl, ka es bez domāšanas daru to, ko man liek darīt kartona kārbiņa ar papīrīšiem? WTF? Tāda stulba un bezjēdzīga sajūta. |
|
|
| |
[Feb. 23rd, 2017|08:17 pm] |
Piemājas ķīniešu ēstuvē forši tas, ka paralēli ēdienam var dabūt nopirkt visu ko noderīgu savām vajadzībām. Garšvielas tur, mērcītes visādas, aizdomīga paskata ķīniešu šmigu, radiovadāmu automobili. |
|
|
| |
[Feb. 22nd, 2017|02:50 pm] |
Ā, un tad vēl šitāda lieta bija, vakar vakarā piepeši uznāca nevaldāma kāre pēc kāda atspirdzinoša dzēriena, līdz ar ko nopūtos, apāvu kājas un nokāpu līdz piemājas barčikam.
Knapi paspēju aizpīpēt, kā bārdāma kaut ko sāk rakāties pa vienu no kastēm, kas aiz letes, un krāmēt man priekšā cukura paciņas, nu tās maziņās, ko pie kafijas dod. Noliek vienu, otru, trešo, ceturto, es čo ta neizturu un uzdodu samērā loģisko jautājumu – ē, kas tas tāds tagad?
– Cukurs! – zaja man priecīgi saka.
– Cilvēk, kāds cukurs?
– Nu parastais, baltais.
– Bet priekš kam?
– Tak rīt pie kafijas piebērsi! – viņai viss joprojām liekas pilnīgi normāli.
– Nē, bet paskaidro, kāpēc tu man tagad piepeši dod cukuru?
– Nu skaties, kādas tās paciņas ar smukiem lācīšiem! Reku brūnais lācis (pati ieinteresēti aplūko), koala, panda un... panda.
– Patiešām! – saku. – Paldies.
Tā man tagad uz galda stāv četras paciņas cukura. Ar brūno lāci, koalu, pandu un pandu. |
|
|
| |
[Feb. 22nd, 2017|02:33 pm] |
Aizgāju pēc brokastmaizes, pie viena, šķiet, atrisināju mistēriju par tēmu "ko var tik daudz urbt?".
Divi saškas oranžās vestītēs stiepj uz aktuāli remontējamo dzīvokli betona klučus. Daudz, daudz betona kluču.
Saurbtos, pieņemu, jau no rīta aizveda. |
|
|
| Par mūžīgo |
[Feb. 20th, 2017|06:05 pm] |
| [ | mood |
| | Apcerīgs | ] |
| [ | music |
| | Sunsay galvā skan | ] |
Un agrāk vai vēlāk tas brīdis pienāks. Cilvēce izmirs, pēdējie mūsu civilizācijas pārstāvji sairs pīšļos, sabruks tilti un HESi, Dārzaugļu iela aizaugs ar ābelēm, visi jūsu lepnie Bentliji sarūsēs, naktīs valdīs pilnīga tumsa un klusums. Tikai trauki – trauki turpinās smērēties. |
|
|
| |
[Feb. 17th, 2017|06:08 pm] |
| [ | music |
| | Tricky / Does It | ] |
Attapos, ka kaut kā ar mīļāko pacientu esam pazaudējuši skaisto tradīciju "katrā zīmējumā maketā kaķēns", cik nepiedodama nolaidība.
Nu tas ir tā, ka katrā maketā tiek ielikts kaķēna foto. Kuru var saskatīt tikai tad, ja zini, kurā vietā meklēt, un lieto lupu vai zoom tuļķi. Bet mēs zinām, ka viņš tur ir, un priecīgi uzreiz. Un cilvēkiem makets patīk, jo visiem taču patīk mazu kaķēnu foto, vai ne?
Piezīme pašam: tradīcija nekavējoties jāatjauno, jānes prieku sev un pasaulei. |
|
|
| |
[Feb. 16th, 2017|05:51 pm] |
| [ | music |
| | ScHoolboy Q / Hell Of A Night | ] |
Diena, kad pareizākais iespējamais lēmums bija – pateikt visiem aktuālajiem darbiem slaidu "fuck this shit" un doties laukā, jo laukā nevajag mēteli un arī jaku nav jātaisa ciet, un pieejams dabīgais apgaismojums, un vispār sāk šķist, ka dzīve taču ir tīri zajebisj pasākums, ja tā padomā.
Ap stūri no piemājas veikala krūmos mētājās slēpes acīmredzamā lietošanas kārtībā. Nē nu pareizi, cilvēk mīļo, uz ko tad tu cerēji, es nesaprotu, sniega-ta nav! |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2017|05:49 pm] |
| [ | music |
| | WestBam feat. Brian Molko / Sick | ] |
Neticami. Nē, pilnīgi neticami. Pēc gadu gadiem ilgas ņemšanās viņi to izdarīja. No jūnija svinīgi beidzas pīpēšana krogos arī šeit. Man šķiet, ka neviens uz to pat tā nopietni negatavojās, tas viss jau bija kļuvis vienkārši par farsu, a te oppā.
*domīgi velk ar pirkstu pa pasaules karti* |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2017|01:42 pm] |
| [ | music |
| | The Kills / Fuck The People | ] |
(es zinu, tādas lietas nedrīkst teikt skaļi, bet) (skatoties pa logu un laika ziņās) Tiešām? Mēs tiešām būtu pārziemojuši? Tas tiešām ir cauri? Neticami, man likās, ka tas nekad nebeigsies, nekad. |
|
|
| |
[Feb. 10th, 2017|03:48 pm] |
| [ | music |
| | Thievery Corporation / Letter to The Editor | ] |
Tā kā kultūras dzīve, gluži kā jebkura cita veida dzīve, pēdējā laikā kaut kāda panīkusi, novērsu iekšējā krupja uzmanību un, kamēr viņš neskatās, ātri iegādāju biļetīti uz Thievery Corporation pasākumu. Taisni vai jāizdomā, kur tikt pie pīpējamiem lauku labumiem, tīri lai organiskāk atmosfērā iejustos. |
|
|
| |
[Feb. 2nd, 2017|11:24 pm] |
Lejā pie durvīm piekārta lapiņa ar info, ka no šīs nedēļas uz nezināmu laiku notiks remonts 4. dzīvoklī. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām, viņi raksta. FML. |
|
|
| |
[Feb. 2nd, 2017|09:08 pm] |
| [ | mood |
| | Pretrunīgs | ] |
| [ | music |
| | Emika / Finally Free (Coda) | ] |
Kas sanāk, ja meitenei atņem viņas ierastās spēļmantiņas – datorus, semplerus, sintezatorus – un tā vietā iedod rokās orķestri un operas vokālu?
Ahujenčiks sanāk, manuprāt. |
|
|
| |
[Feb. 1st, 2017|04:30 pm] |
Dienas vidū pamest darbus un aizbraukt uz lidostu iedzert? Jā bet protams, kāpēc ne! |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2017|01:32 pm] |
| [ | music |
| | Beauty's Confusion / Windmills | ] |
Citās, mazliet saistītās ziņās, ir lūgums Parīzes svaru un mēru palātai izskatīt šādu pieteikumu: izbesījuma mērvienību U [ʊrbj], kur 1.0 ir akurāt tas besis, kad tev jau kuro dienu ar īpašu cinismu urbj tieši tepat blakus ausij.
Lūk baltie mēsli, piemēram. Zajebaļi jau uz 0.6 U. Bet birst tikai aizvien vairāk un vairāk. Tas nekad nebeigsies. Gluži kā šis nolāpītais janvāris.
(Nē, šodien neurbj, paldies, ka apjautājāties)
(Labi, viss, atpakaļ pie darbiem) |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2017|01:24 pm] |
| [ | music |
| | Skinny Puppy / Assimilate | ] |
TODO: Nopirkt biļeti uz Rīgu, pa tiešo no lidostas braukt uz to iestādi, kur hostējas šobrīd taisāmais saits, atrast serveri, uz kura viņš stāv, ar īpašu cinismu iespert serverim pa sāniem. Pēc tam, protams, braukt uzreiz atpakaļ un nekavējoties doties uz SpB iedzert.
Nu vai nīgri uzpīpēt un strādāt tālāk. Arī variants, protams. |
|
|
| |
[Jan. 30th, 2017|02:51 pm] |
| [ | mood |
| | this.fuck() | ] |
| [ | music |
| | Live / Selling the Drama | ] |
Starp citu, ja kāds personīgi pazīst domas gigantu, kam salicies, ka plastmasas salmiņi ir ideāls medus iesaiņošanas veids – nododiet, lūdzu, ka es viņu ļoti gaidu ciemos. Vēlams paņemt līdzi lupatu, būs jāmazgā virtuves siena, galds un mazliet arī grīda. |
|
|
| |
[Jan. 20th, 2017|02:26 pm] |
| [ | mood |
| | Neskaidrs | ] |
| [ | music |
| | Tricky / Poems | ] |
Tomēr apbrīnojami, kā cilvēki pie visa kā pierod.
Lūk, baltie mēsli, aukstums, visa pārējā šitā ar ziemu saistītā huiņa. Nedēļām jau velkas, nedēļām!, laikam pirmā tāda ziema, ko es šeit redzu. Nu un neko. It kā paburkšķu pieklājības pēc, bet kaut kāds jau pofig iestājies. Ikdiena un neizbēgamais ļaunums.
Vai urbšana atkal jau. Vakar, teiksim, pārmaiņas pēc neurba. Vai es metos jums to priecīgi stāstīt? Nē, pierasts jau bija.
Vienīgais, ar ko nespēju samierināties, ir fakts, ka jāstrādā, lai pie naudas tiktu. Ikdienā, pie tam. Tur kaut kas ir nepareizi jau pašos pamatos. |
|
|