| |
[May. 11th, 2009|02:38 pm] |
| [ | mood |
| | Nekonegribudarītliecietmanimierā | ] |
| [ | music |
| | Manu Chao / Rainin in Paradize | ] |
Krutākais, ko mums piedāvā Win 7 — iespēju sēdēt ar pirkstu degunā un ar peli tupa midžināt atvērtos logus. Parādās — pazūd, parādās — pazūd, parādās — pazūd... Prikoļna. Tikai fonā obligāti jāskan «Mala Fama», citādi vairs galīgi nav tas.
Aga, ir tāda lieta, ka galīgi strādāt negribās, vajadzētu it kā aut kājas un doties pēc NIN biļetēm, bet arī to negribās, tāpēc es pastāstīšu jums par Čurkām.
Čurkas kaut kur kaimiņos ievācās salīdzinoši nesen, un nekavējoši lepni noparkoja zem logiem savu trešā svaiguma Pasātu. Nākamā reize, kad es novēroju pašu galveno čurkutēvu bija, kad divi gādīgi menti pētīja viņa papīrus un izteica Aizrādījumu. Cik nopratu — par parkošanos pārāk tuvu krustojumam. Nelaime tikai tajā, ka čurkutēvs, visticamāk, ņihuja nesaprata par ko tiek sodīts un norakstīja visu uz aizspriedumainiem rasistiem un diskrimināciju.
Jo jau nākamās dienas vakarā cienījamie kārtības sargi izrakstīja viņam vēl vienu kvīti, ko draudzīgi atstāja aiz logu slaucītāja.
Par godu šādi izrakstītam rēķinam, uz talku ieradās visa plašā čurku ģimene, draudzīgi sastājās ap automobīli un ņēmās to stumt vietā, darba karstumā viegli un eleganti uzstumjot jaunākajam čurkēnam uz kājas. Čurkēns uz šādu negaidītu pavērsienu reaģēja salīdzinoši dabiski — ietaurēdamies piecgadīga kindera balsī, kas aplam disonēja ar viņa vizuālo "nu jau kārtīgs teļš" novērtējumu.
Famīlija uz šādu ahtungu gatavojusies nebija, tāpēc nolēma situāciju risināt katrs nostājoties savā mašīnas pusē un ņemoties to stumt katram savā virzienā. Bez acīmredzamiem, protams, panākumiem; četrriteņu draugs stabili palika noparkojies uz čurkēna pēdas, kurš turpināja pieliet saulaino maija pēcpusdienu ar izmisīgiem treļļiem.
Gala beigās čurkutēva smadzenēs nozibsnīja saprāta atblāzma, viņš ieleca automobīlī, iekurbulēja to un atbrīvoja savu lepno mantinieku, kurš nekavējoties metās vārtīties pa asfaltu. Pārējie gan sāpju un ciešanu izpausmēm līdz galam nenoticēja un jau pēc nepilnas minūtes visa ģimene, jautri triekdami, devās projām no notikuma vietas.
Dēls dienās būs labs futbolists, padomāju. |
|
|
