Bez īpašām cerībām un ekspektācijām pie vakardienas tika apmeklēts VIA Architects koncis. Uhti, cilvēki, uhti, tas bija pasākums konkrēti pa pieaugušam, ar lāzeriem, uguņiem un visu pārējo, kas pienākas, lai tu stāvētu acīm kā apakštasēm un domātu, ka wow, šo gan mēs negaidījām no kaut kādas blices, kuru pieminot praktiski visi respondenti vienkārši neziņā parausta plecus. Nu jā, būtu prasījies, lai solists labākos momentus skaņdarbos izpildītu pats, nevis paļautos uz zāles palīdzību, jā, būtu prasījies mazliet sakarīgāks publikas vidējais vecums, bet kopumā mākslinieki hujārīja ar pilnu atdevi, izrādījās, par spīti savu kreatīvu depresņakam, ārkārtīgi jautri un pieticīgi ļaudis, tiešām cilvēki, ar kuriem varētu sadzert pivci un pavadīt lielisku vakaru, saprotiet pareizi, es nekādā veidā neesmu nekādas īpaši smagās mūzikas cienītājs, bet šitie jaunieši ir tik lieliski, uhti, cik lieliski.

Bet vakara highlight bija pavisam citā, vei, konkrētie koncertu organizatori pieturas pie formāta, ka uzrīkos tādu nelielu festivālu un vienā vakarā ļaus spēlēt kādām trīs blicēm, nu lūk, pirmie uzstājmākslinieki nevienu neinteresēja, kaut kādi generic metaļōri, pfff, orgkomiteja ierodas pasākumā īsi pirms Architects plānotā sākuma, pie ieejas tukšs, kluss, vējš dzenā vecas avīzes, stāv 5 garlaikoti security čuvaki, kuri pārbauda, vai orgkomiteja nav netīšām aizmirsusi kabatās savus trotila saišķus, uzdod samērā loģisko jautājumu par biļetēm, es parādu, ka man reku svītru kods telefonā. Čuvaks izveic svītru koda vizuālu analīzi, bet nemēģina pārbaudīt digitāli, vienkārši saka, lai ejam iekšā. Nu un tur īss pārdomu brīdis un seko ziņa EtF, kura laimīgā kārtā dzīvo gana netālu, mol – negribi uz konci?, es tev varu tūlīt pat aizsūtīt pilnīgi legit biļeti! Un re, 10 minūtes un orgkomiteja jau krata pačkas savā extended sastāvā, prieks pasaulē ir vairots dubultīgi, ļoti, ļoti izdevies vakars, es jums teikšu, dodiet vēl!