| |
[Oct. 26th, 2015|05:43 pm] |
Nu kā, es, vārd'sakot, sēžu tāds no rīta vietējā ieskrietuvē, t.i. vēl pat nesēžu, gaidu pie letes, kamēr man čuvaks ielies kafiju, šis, starp citu, pielej krūzi tikai līdz pusei, nē nu labi, lai jau paliek, šis tikmēr skatās pa logu, ka kāds nāk iekšā, 'o, prieks redzēt!' viņš saka, tur kaut kāda beibe ienākusi un purina lietussargu, šie sabučojas, hm, ok, mēģinu neskatīties, pieleju tikmēr kafijai pienu un pašķirstu avīzi, tur kaut kāda slavenība esot atmetusi slidas dēļ alkoholisma, nekad mūžā par tādu slavenību nebiju dzirdējis, labāk paskatos karikatūras (kas nav smieklīgas, kā parasti), nu vo, un tur man parādās sajūta, ka kāds uz mani skatās, kaut kāds meitietis logā, bet nevar saprast, vai uz mani skatās, vai vienkārši spoguļojas, nē, laikam jau spoguļojas, jo tīri nekautrīgi savelk uz augšu svārkus un piekārto zeķes, nu vot, un līst, un līst, un līst visu rītu, tā nu nākas sēdēt tajā ieskrietuvē un domāt par vienu naksnīgu pikniku kaut kad senāk, kad vēl nelija, aj, nu labi, vārd'sakot, piebeidzu kafiju viss, jāskrien uz vilcienu. Tu tu tūūū-du, tu-tu tūū-du, tu tu tū-du, tu-tu-tūū-du. |
|
|