| |
[Sep. 27th, 2014|09:09 pm] |
| [ | music |
| | Thom Yorke / The Mother Lode | ] |
Tā kā nepiedodami sen nebija bērītis seglots — šodien stingri nolēmu, ka nekādus jaunus maršrutus un piedzīvojumus uz savu galvu nemeklēšu, organismu lieki nemocīšu. Plāns ir ierasts, zināms un konkrēts: Mořina - Karlšteina un tad gar upi mājās, ne soli pa labi, ne soli pa kreisi.
Olimpā šī anekdote tika uztverta ļoti labi, Nīke až ar smūtiju aizrijās, kad viņai izstāstīja. Un tā kā dieviem pašiem labs humors iet pie sirds, viņi uz manu ierašanos uzrīkoja Karlšteinā festivālu ar spēlēm un meitenēm. Tikko es biju padomājis, ka urā!, līdz pat pašām mājām vairs neviena kalna, manu ceļu aizšķērsoja krāsainas lentītes un kaut kādi pilsoņi klaunu viduslaicīgos tērpos paziņoja, ka iekļūšana pilsētā šodien iespējama tikai samaksājot 200 kronas. Tranzīta vīzas dabūt nevarot, mēs saprotam, ka tev vienkārši jātiek cauri, bet opā.
Nē nu skaļi es neko daudz nepateicu, monologs palika turpat galvā. Pērties visu to nelabo ceļu atpakaļ šķita pagalam nekošēra ideja, tāpēc nogriezos pirmajā +/- braucamajā cūkceliņā, lai mēģinātu kaut kā tomēr izlauzties līdz upei. Cūkceliņš, protams, bija braucams tikai pirmos 100 metrus, pēc tam tas pārvērtās grantētā taciņā. Un kā jau jūs ļoti labi paši nojaušat — devās taisni augšup kalnā. Pateicu nepieklājīgu vārdu, nokāpu, kārpīdamies uzstūmu bērīti līdz pašai augšai, uzkāpu uz bērīša, nobraucu vēl 100 metrus, atkal nokāpu un kārpīdamies stūmos lejā, jo dubļi + saknes + akmeņi tomēr vairāk prasa kalnābaiku un ķiveri.
Kurp tieši es dodos, man, starp citu, nekādas apjausmas nebija.
Ticis atkal lejā, ieraudzīju divas mazas nepatīkama izskata taciņas un, aleluja, ceļu norādes. "Pa kreisi iesi —", vēstīja norāde, "civilizācijā nokļūsi. Pa labi iesi — ūdenskritumus redzēsi". Mirkli pamīņājos, bet tad sapratu, ka otrreiz mūžā es te, cerams, vairs nenonākšu, 500 metri nav tik daudz arī pa dubļainu taciņu, rādiet šurp tos savus ūdenskritumus.
Pēc 400 metriem ieraudzīju, ka, lai nokļūtu pie dabasskatiem ir jāuzkāpj pa šaurām trepītēm klintī, un pēc tam otrā pusē jākāpj atpakaļ lejā, pateicu vēl vienu nepieklājīgu vārdu, nolēmu aplūkot ūdenskritumus fočenēs, un griezos riņķī, lai pēc 3 km beidzot nokļūtu apdzīvotajā vietā Srbsko, lai svētīta šī vieta un lai daudzkārt svētīti cilvēki, kas ir izgudrojuši asfaltu, paldies jums vissirsnīgākais, jūs, cilvēki, kas ir izgudrojuši asfaltu.
Nu un pēc tam jau ko, pēc 6km atkal Karlšteina, tikai šoreiz no malas, un tad jau arī ierastais mājupceļš, un pivcītis un limonāde pie picērijas, un dziļas pārdomas par dzīves plānošanas jēgu. Dārgo organism, es tiešām gribēju kā labāk. |
|
|
